Pirmdien, 13. maijā, Rīgas domniece Djeri viesojās Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā", viņu iztaujāja saistībā ar jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās Djeri ir Centra partijas saraksta līdere.
Vairāki jautājumi raidījumā bija arī par Djeri un Centra partijas skatījumu par Latvijas dalību NATO, par Krievijā valdošo Vladimira Putina režīmu un par Krievijas sākto karu pret Ukrainu.
Djeri raidījumā sākotnēji izvairījās atbildēt uz jautājumu – kam pieder Krima? Viņa sacīja: "Un ja es atbildēšu, tas kaut ko mainīs?" Taču pēcāk sekoja jau plašāka atbilde: "Krimā ir Krievijas kara bāzes. Krimā [2014. gada 16. martā] bija referendums, kurā kā novērotājs piedalījās arī Tatjana Ždanoka, un cilvēki ir nobalsojuši par pievienošanos Krievijai. Kādreiz Latvijā cilvēki ir nobalsojuši par neatkarību. Es cienu cilvēku izvēli."
Uz Latvijas Radio žurnālista precizējošo jautājumu, vai šobrīd Krimas pussala pieder Krievijai, Djerī atbildēja: "Pareizi".
(Raidījuma ierakstā saruna ar Innu Djeri dzirdama no 27. minūtes 33. sekundes.)
Jāatzīmē, ka Latvijas Saeima jau 2014. gada 6. martā pieņēma paziņojumu, ar kuru stingri nosodīja Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā un uzsvēra Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas Augstākās Radas leģitīmajai varai. Arī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) 2014. gada 27. martā pieņēma rezolūciju, ar kuru aicināja visas valstis un starptautiskās organizācijas neatzīt Krievijas Federācijas organizēto 2014. gada 16. marta referendumu Krimā.
VDD portālam LSM.lv apstiprināja, ka ir pievērsis uzmanību Djeri izteikumiem par Krimu 13. maija Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".
VDD ir sācis vērtēt šos izteikumus atbilstoši savai kompetencei, tādēļ patlaban no plašākiem komentāriem saistībā ar tiem atturēsies, norādīja dienestā.
Dienestā vērsa uzmanību uz to, ka, "neraugoties uz ilgstošu atrašanos Krievijas okupācijas spēku kontrolē, Krima joprojām ir uzskatāma par neatņemamu Ukrainas sastāvdaļu. Reaģējot uz Krievijas īstenoto Krimas okupāciju 2014. gadā, Eiropas Savienība par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu pret Krieviju ir noteikusi sankcijas".
Jānorāda, ka Centra partijas kandidātu kodolu Eiroparlamenta vēlēšanām veido Latvijas Krievu savienības politiķi, kas sākotnēji vēlēšanām centās nesekmīgi pieteikties ar sarakstu "Pamats-LV", ko finansēja ilggadējā Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, ko tur aizdomās par strādāšanu Krievijas izlūkdienestu labā. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nepieņēma "Pamats-LV" sarakstu, jo dalībai nepieciešamā drošības nauda netika iemaksāta no partijas konta, kā to paredz likums. Pati Ždanoka vēlēšanās nevar kandidēt, jo Saeima pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas nosaka, ka šīm vēlēšanām Latvijā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā).
KONTEKSTS:
Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu 2014. gada martā pēc starptautiski neatzīta referenduma, kura rezultātā, pēc Maskavas sniegtās informācijas, vairākums nobalsoja par Krimas pievienošanos Krievijai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā pirms šī referenduma, taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.
Ukraina un gandrīz visas pasaules valstis joprojām uzskata Krimu par Ukrainas teritoriju.
Savukārt 2022. gada 24. februārī sākās Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā.
