Papildināts 23:33
Ārzemēs
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons apstiprinājis, ka Ukraina drīkst izmantot britu ieročus arī triecieniem Krievijā. Ukrainai tiek dota lielāka rīcības brīvība, bet nevis tāpēc, ka Ukrainai ietu vieglāk, tieši otrādi – frontē iet arvien sliktāk, un karot vajag ar visu, kas pieejams, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
"Ir ļoti nomācoši, kad saka: "Kāpēc viņi nedodas kaut kur citur?" Šīs ir viņu mājas! Vai jums būtu pieņemami, ja kāds teiktu: "Kāpēc gan tev nebraukt uz Igauniju vai Lietuvu?" Kāpēc? Kāpēc mums vajadzētu kaut kur doties?" sarunā ar Latvijas Radio norādīja palestīniešu pilsoniskās sabiedrības organizācijas "MIFTAH" pārstāve Džohara Bakera. Viņa kopā ar savu kolēģi Hadīdžu Ibrahimu stāstīja par dažādiem sabiedrībā izplatītiem uzskatiem par Gazas joslu un palestīniešiem, kā arī skaidroja palestīniešu nostāju šajos jautājumos.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins noslēdzis savu vizīti Ungārijā, ko uzskata par Pekinai draudzīgāko valsti Eiropas Savienībā (ES). Ķīnas līderis tikās ar Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku un premjerministru Viktoru Orbānu. Abu valstu līderi arī vienojušies par "visaptverošu stratēģisko partnerību" starp Ķīnu un Ungāriju.
Ceturtdien Kairā noslēdzās pamiera sarunas starp Izraēlu un teroristisko organizāciju "Hamās". Delegācijas pameta Ēģiptes galvaspilsētu bez vienošanās. "Hamās" norādīja, ka viss tagad ir Izraēlas rokās. Tikmēr Izraēlas premjers paziņoja, ka viņa valsts ir gatava cīnīties viena pati, tādējādi netieši atsaucoties uz pēdējo dienu laikā nākušajiem paziņojumiem no Vašingtonas par kavēšanos ar bruņojuma piegādi.
Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Lietuvas iedzīvotāju aktivitāte bijusi salīdzinoši augsta, jo kopumā savu balsi atdeva 53% iedzīvotāju, kamēr Latvijā tie bija vien 33%. Tiesa, šogad arī Lietuvas vēlētāji varētu būt pasīvāki, jo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas jūnijā nesakrīt ne ar vienu citu balsojumu Lietuvā.
Nesen plašākai sabiedrībai kļuva zināms par baltkrievu kiberpartizānu tīmeklī publicēto datubāzi. Tajā apkopoti apmēram 40 000 ziņojumu, kas e-pastā adresēti Baltkrievijas Valsts drošības komitejai (VDK), tostarp arī no Latvijā dzīvojošajiem. Publicētajā saturā ir daudz informācijas pieprasījumu, sūdzību un arī ziņojumu. Baltkrievu žurnālisti aktīvi pēta šo saturu. Datubāze parāda to, cik tālu cilvēki ir gatavi sadarboties ar kaimiņvalsts izlūkdienestu.