Ziņas
Latvijā atklāta oficiālā peldsezona; glābēji atgādina par piesardzību
(papildināts)
Latvijā atklāta oficiālā peldsezona; glābēji atgādina par piesardzību (papildināts)
15. maijā Latvijā atklāta oficiālā peldsezona, arī šīs nedēļas laikapstākļu prognoze daudzus mudinās doties atpūsties pie ūdens. Aizvadītajā gadā peldsezonā – laika posmā no 15. maija līdz 15. septembrim – ugunsdzēsēji glābēji ūdenstilpēs izglāba 12 cilvēkus, bet traģiski atpūta pie ūdens noslēdzās 50 cilvēkiem, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
Dzīvības cena, kas izmaksā tūkstošiem eiro – reto slimību pacientu ikdiena
Dzīvības cena, kas izmaksā tūkstošiem eiro – reto slimību pacientu ikdiena
Šī gada pirmajos divos mēnešos kompensējamos medikamentus saņēmuši tikai septiņu dažādu reto slimību pacienti, kaut gan kopumā valstī reģistrētas nepilnas 1500 reto slimību diagnozes. Latvijas Reto slimību alianse aicināja piešķirt 19 miljonus eiro, lai ārstēšanas iespējas paplašinātu, taču Veselības ministrija šādu finansējumu nav ieplānojusi. Ko tas nozīmē reto slimību pacientiem?
Putins ar izmaiņām bandas vadībā signalizē apņēmību novest līdz uzvarai karu Ukrainā
Putins ar izmaiņām bandas vadībā signalizē apņēmību novest līdz uzvarai karu Ukrainā
Krievijas diktators Vladimirs Putins nesen tika apstiprināts uz kārtējo termiņu Krievijas prezidenta amatā, kas viņam nodrošinās iespēju palikt pie varas vismaz līdz 2030. gadam un valdīšanas ilguma ziņā pārspēt PSRS diktatoru Josifu Staļinu. Putins arīdzan veicis kadru pārbīdes, kas liecina par viņa nodomu pilnībā pakļaut Krievijas ekonomiku vienam mērķim: uzvarai karā pret Ukrainu.
Baltijas un Beniluksa valstis turpmāk automātiski savstarpēji atzīs universitāšu diplomus
Baltijas un Beniluksa valstis turpmāk automātiski savstarpēji atzīs universitāšu diplomus
Šomēnes sāka darboties jauns līgums starp Baltijas un Beniluksa valstīm par augstākās izglītības diplomu automātisku atzīšanu. Tas ir pirmais šāda veida starptautiskais līgums starp diviem Eiropas Savienības reģioniem. Tas paredz, ka Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā izsniegtie augstākās izglītības diplomi tiks savstarpēji atzīti bez papildu procedūrām. Citviet Eiropā uz mūsu piemēru skatās ar interesi, bet arī piesardzību.
Universitātei Jelgavā mainīsies vadība – kandidātes lielas reformas nesola
Universitātei Jelgavā mainīsies vadība – kandidātes lielas reformas nesola
15. maija pēcpusdienā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes kolektīvs pulcēsies Jelgavas pils aulā, lai piedalītos nākamā rektora kandidātu debatēs. Konkurss uz ietekmīgo amatu valsts ceturtajā lielākajā augstskolā aizritējis visai klusi, un ap simt tūkstošu eiro gada alga spējusi ieinteresēt tikai trīs pretendentus, no kuriem finālā tikušas divas pašu profesores. Vēlēšanas gaidāmas tieši pēc nedēļas, bet jau tagad paredzams, ka nākamā rektore nebūs tik tuvu Jelgavas vietējai politikai.
Mazās lauku skolās Preiļu un Ludzas novados izmēģinās «zviedru galda» ēdināšanu
Mazās lauku skolās Preiļu un Ludzas novados izmēģinās «zviedru galda» ēdināšanu
Mazās lauku skolas Preiļu un Ludzas novados mēģina ieviest skolās "zviedru galda" ēdināšanu, tādējādi dažādojot skolu ēdnīcu ēdienkarti un ļaujot bērniem izvēlēties pusdienu maltītes. Četras šo novadu skolas kopīgi ar partneriem no Igaunijas nolēmušas iesaistīties Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā, lai pārtikas sagatavē vairāk izmantotu vietējos resursus un mazinātu ēdienu atkritumu daudzumu.
Sārts: Rietumiem jāizmanto sava ietekme Gruzijā demokrātijas noturēšanai
Sārts: Rietumiem jāizmanto sava ietekme Gruzijā demokrātijas noturēšanai
Gruzijas valdībai ir tieksme kļūt par autoritāru sistēmu, taču tauta negrasās to pieļaut, un Rietumiem būtu jāizmanto sava ietekme Gruzijā, lai panāktu, ka demokrātiskie procesi valstī noturas, intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.
Darba likumā grib mazināt iespējas nepamatoti prasīt krievu valodas zināšanas
Darba likumā grib mazināt iespējas nepamatoti prasīt krievu valodas zināšanas
Lai gan Darba likums jau pašlaik darba devējam uzliek par pienākumu pamatot prasību pēc svešvalodu zināšanām, Saeimas atbildīgā komisija vērtē, kā likumu grozīt, lai šo normu pastiprinātu. Runa ir par darba devēju prasību pēc krievu valodas zināšanām un par diskrimināciju darba tirgū pret tiem, kuri šo valodu nezina. Divu nedēļu laikā likumprojekts jānoslīpē, lai tas varētu turpināt virzību uz otro lasījumu.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd