Februārī latviešu valodas apmācības Ukrainas civiliedzīvotājiem vairākās Latvijas vietās uzsāka Latvijas Sarkanais Krusts. Viena mācību grupa trīs reizes nedēļā tiekas Rēzeknes novada Adamovā, kur bijušajā skolas ēkā dzīvo 90 ukraiņi. Daudzi no viņiem Latvijā ieradušies jau pirmajās kara nedēļās, taču latviešu valodā joprojām zina vien dažus vārdus. Ikdienā lielākajai daļai latviešu valoda nav nepieciešama. Arī tie, kas strādā, lielākoties ar kolēģiem un klientiem komunicē krieviski.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Pērn gada nogalē sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!" saziedoti gandrīz 900 000 eiro, lai palīdzētu Ukrainas bēgļu bērniem, un līdz šim palīdzība sniegta jau 724 bērniem, Latvijas Radio pastāstīja "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
Mediķi Tetjana un Serhijs Čerepovi ir Ukrainas kara bēgļi, kuru pilsētā Harkivas apgabala Volčanskā Krievijas karaspēks ienāca jau kara pirmajā dienā. Trīs mēnešus Čerepovu ģimene pavadīja okupētajā pilsētā; tas bija ļoti smags laiks, tādēļ viņi devās bēgļu gaitās. Tagad Tetjana un Serhijs, kā arī viņu divas meitas mājvietu ir raduši Valmierā, bet darbu – Vidzemes slimnīcā.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainu gada laikā pametuši miljoniem bēgļu, lielākoties sievietes un bērni. Latvijā patlaban uzturas vairāk nekā 35 000 cilvēku no Ukrainas. Pirms gada Latvijā īsā laikā tapa arī tiesiskais regulējums bēgļu uzņemšanai un atbalstam. Arī sabiedrības vairākums atbalsta ukraiņu uzņemšanu, un cilvēki brīvprātīgi iesaistījās palīdzībā bēgļiem. Vai tas kopumā ietekmējis integrācijas politikas attīstību kopš bēgļu krīzes 2015. gadā?
Jau gandrīz gadu Latvijā dzīvo un Ukrainā sāktās studijas turpina 19 gadus vecā Aņa Ribakova, kura kopā ar citiem ģimenes locekļiem bija spiesta doties bēgļu gaitās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Studente Latvijā ir iedzīvojusies, jūtas labi un mācās arī latviešu valodu, tomēr cerība par drīzu atgriešanos mājās nepamet.
Šonedēļ aprit gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Gada laikā teju astoņi miljoni Ukrainas iedzīvotāju ir bijuši spiesti pamest savas mājas un meklēt patvērumu pārsvarā Eiropas Savienības valstīs, tostarp arī Latvijā. Kara sākumā vien Latvijas–Krievijas robežu Terehovā diennaktī šķērsoja ap tūkstoš bēgļu. Pašlaik, lai arī bēgļu plūsma ievērojami samazinājusies, situācija var mainīties jebkurā brīdī.
Ukrainas bēgļu bērni, kuri mācās Latvijas izglītības iestādēs un nekārtos vai nevarēs nokārtot 12. klases eksāmenus, varēs saņemt liecības un nākamgad atkārtoti mācīties šajā klasē. Savukārt Ukrainas jauniešiem 9. klases beidzējiem, kuri nekārtos vai nenokārtos valsts pārbaudījumus, būs pienākums atkārtoti mācīties 9. klasē, jo Latvijā pamatizglītības ieguve ir obligāta, paziņojumā medijiem informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Ukrainietei Marijai Vasiļenko martā būs gads kopš viņa ir bēgļu gaitās Valmierā. Ukrainā Marijai bija savs konditorejas uzņēmums, tāpēc tagad, saprotot, ka karš dzimtenē ieilgst, ir doma sākt savu uzņēmējdarbību Latvijā, bet ir ļoti daudz nezināmā, kā to izdarīt. Pieredzi, kā uzsākt mājražošanu, Marija skatīt devās uz Ramatas pagastu.
“Mazie svētki dvēselei” – tādu nosaukumu izstādei Eiropas Savienības mājā, kurā skatāmas Latvijā tapušās gleznas, devis ukraiņu mākslinieks Ivans Vitjuks. Gleznotājs šādi vēlas teikt “paldies” Latvijai arī par viņa karā cietušās ģimenes uzņemšanu. Vitjuka gleznās Rīgas nami mijas ar lauku ainavām, ziema ar pavasari un vasaru. Jau gandrīz gadu Latvija ir droša vieta gan gleznotāja pieciem bērniem, gan viņa molbertam un otām.
Ukrainas jaunie hokejisti ir iedzīvojušies Valmierā un vietējā komandā piedalās Latvijas jaunatnes čempionātā, tomēr viņu sociālā dzīve neizveidojās diez cik aktīva. Mēnesi pēc pirmās viesošanās Valmieras hokeja skolā Latvijas Televīzijas "Sporta studija" noorganizēja nelielu saliedēšanas pasākumu, lai ukraiņi un latvieši darbotos kopā.
Cilvēkiem, kas bēg no Krievijas sāktā kara Ukrainā un bez auto šķērso Latvijas–Baltkrievijas robežu, nu jau vairāk nekā pusgadu palīdzību sniedz intelektuālo spēļu atbalstītāji no Daugavpils. Draugu grupa pie robežpunkta "Silene" sagaida ukraiņus, pārsvarā ģimenes ar bērniem, lai nogādātu līdz nākamajam pieturpunktam. Pārsvarā tā ir Daugavpils autoosta vai dzelzceļa stacija. Nu brīvprātīgie Daugavpilī apsver dibināt arī savu palīdzības organizāciju.
Jaunajos noteikumos par skolēnu atbrīvošanu no pamatskolas un vidusskolas eksāmeniem līdzās bērniem, kam atbrīvojumi pieejami veselības dēļ, minēti arī sportisti, kas ilgstoši uzturas treniņnometnēs, patvēruma meklētāji, bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušie. Tādēļ skolās radušās neskaidrības par iespēju ukraiņu skolēniem saņemt atbrīvojumu no valsts pārbaudījumiem.