Vajag vairāk parku un gājēju pāreju, labākus ceļus
Rīga sastāv gandrīz no 60 apkaimēm. Vecrīga, centrs un vēl atsevišķas vietas ir sakārtotas, un cilvēki tajās labprāt atpūšas, turpretim tā saucamajos guļamrajonos labiekārtotu vietu ir krietni mazāk.
Ielās uzrunātie rīdzinieki kā problēmu minēja ceļu stāvokli, bērnu laukumu un parku trūkumu.
"Varu runāt par ceļiem – ļoti briesmīgā stāvoklī. Tas ir pirmais, kas nāk prātā. It kā jau varētu būt daudz vairāk vietu, kur ar bērniem spēlēties Pļavniekos," atzina Pļavinieku iedzīvotājs.
Savukārt Purvciema iedzīvotāja atpūsties dodoties uz Pļavniekiem: "Apgaismojums ir, soliņi ir. Es uzskatu, ka parku pie mums vispār nav. Pļavniekos ir, bet šeit nekā īpaši nav."
Kāds jauns vīrietis no Avotu ielas apkaimes norādīja, ka Rīgai būtu jālabo ceļi, jāatjauno vecas dzīvojamās mājas un vairāk jārūpējas par kokiem. Savukārt Teiku vajadzētu apzaļumot, uzsvēra apkaimes iedzīvotājs, vienlaikus uzskatot, ka pašvaldība Teiku attīsta.
"Mums ir Grīziņkalns, kas ir parks. Es esmu bioloģijas skolotājs un ļoti labi redzu, kā tas atspoguļojas, piemēram, uz dažādām apputeksnētāju sugām. It īpaši tagad Eiropā ir jauna iniciatīva, [kas vērsta] tieši uz apputeksnētāju glābšanu. Tāpēc es domāju, ka mēs arī varētu būt diezgan progresīvi šajā ziņā un pievērst lielāku uzmanību speciālu augu stādīšanai, kas ir labvēlīga apputeksnētājiem," pauda apkaimes iedzīvotājs.
Vairums uzrunāto iedzīvotāju pašvaldības darbu desmit ballu sistēmā novērtē ar sešām ballēm.
Pietiekami daudz darāmā esot arī Āgenskalnā, ko sabiedrībā mēdz dēvēt par elitāru apkaimi. Lai gan šajā Pārdaugavas daļā ir Māras dīķis ar atpūtas un bērnu rotaļu vietām, atjaunotais Uzvaras parks, kur var braukt ar velosipēdu un skrituļdēli, un nomnieku attīstītais Āgenskalna tirgus ar sakārtotu priekšlaukumu, apkaimes biedrības vadītājs Roberts Kārkliņš pašvaldības darbu apkaimē novērtē ar 7.
"Vajadzība pēc gājēju pārejām. Ir vairākas vietas, kur mēs jau gadiem esam aicinājuši izveidot pārejas, bet tas ļoti lēnām visā apkaimē uzlabojas. Būtu nepieciešami dažādi kompleksi risinājumi satiksmes mierināšanai. Lai arī Āgenskalnā ir diezgan daudz parku, tomēr nav tādas suņu pastaigu vietas, kas būtu norobežota, kur suņus varētu palaist bez pavadas un kur viņi var izskrieties un socializēties, un tas netraucētu citus parkā," uzskaita Kārkliņš.
Izstrādās attīstības plānus vairāk nekā 30 apkaimēm
Pēdējos gados pašvaldība apkaimēs īsteno, piemēram, līdzdalības budžeta projektus, tādus kā bērnu rotaļu laukumus, atpūtas vietas, basketbola laukumus, kurus piedāvājuši un atbalstījuši iedzīvotāji. Taču kompleksi risinājumi, kā apkaimes padarīt rīdziniekiem patīkamas un ērtas, un skaidra apņemšanās to īstenot no domes līdz šim nebija izskanējusi. Tagad tas mainījies.
Latvijas Radio domē noskaidroja, ka pašvaldība līdz 2028. gadam apņemas izstrādāt apkaimju centru konceptplānus vairāk nekā 30 lielākajām apkaimēm ārpus pilsētas vēsturiskā centra. Apkaimes sadalītas trīs prioritāšu grupās. Par 190 tūkstošiem eiro līdz nākamā gada septembrim plānu izstrādās Vecmīlgrāvja, Iļģuciema, Sarkandaugavas, Āgenskalna, Dārziņu un Bieriņu apkaimei. Savukārt Ķengaraga konceptplāns jau esot teju gatavs, pastāstīja domes ainavu arhitekte Arnita Verza.
"Konceptplānā tiek paredzēti gan tādi sarežģītāki, lielāki projekti, gan arī norādītas mazākas intervences, kas ir ātri izpildāmas, bet kas tiešām uzlabo publisko ārtelpu.
Mēs runājam gan par apgaismojumu, gan publisko mākslu, gan par kompleksākiem projektiem," skaidroja Verza.
Savukārt Ķengaragā, kas ir pirmā apkaime, kurai izstrādā konceptplānu, paredzēts attīstīt un paplašināt Ķengaraga parku, sasaistīt Ķengaraga promenādi ar apkaimi.
"Šis konceptplāns ļoti kompleksi skatās uz šo pilsētvidi un to, kā uzlabot šo kvalitāti, ar kādiem paņēmieniem un kādā secībā," norādīja Verza.
Visas apkaimes plāno sakārtot 10 gadu laikā
Vairumu no 33 apkaimēm paredz atjaunot tuvāko piecu gadu laikā. Savukārt visas izraudzītās pilsētas daļas sakārtotas varētu būt desmit gadu laikā, lēsa Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone ("Jaunā Vienotība").
"Konceptplāns ir tāda vizualizēta vīzija, kā apkaimes centrs varētu attīstīties, bet mēs jau zinām to, ka ir jāuzlabo publiskā ārtelpa ar labiekārtojumiem – vismaz jāuzliek soli, atkritumu urnas. Jāsakārto vide [ar] mazākiem risinājumiem jau ātrāk. Tā ka mēs negaidām tikai šos konceptplānus, bet virzāmies ar tādiem mazākiem solīšiem uz priekšu dažādās vietās," norādīja Andersone.
Necer uz būtisku iedzīvotāju skaita pieaugumu
Lai gan pašvaldība savā stratēģijā 2030. gadam iepriekš kā mērķi norādījusi iedzīvotāju skaita pieaugumu līdz 700 tūkstošiem cilvēku, apkaimju centru attīstība rīdzinieku skaitu pilsētā būtiski nepalielinās, vērtēja pilsētplānotājs Valts Murāns.
"Protams, būs pozitīvs iespaids uz iedzīvotāju skaita noturību konkrētajā apkaimē, ja redzēs, ka šeit kaut kas notiek. Kaut kādā mērā būs iedzīvotāju skaita pieaugums, [bet] neteiktu, ka varam gaidīt, ka iedzīvotāju skaita pieaugums būs fundamentāls.
Rīgā nav jauna dzīvojamā fonda, kurā viņiem [iedzīvotājiem] ikdienā dzīvot, kas būtībā ir galvenais klupšanas akmens Rīgai
un kāpēc ir grūtāk piesaistīt iedzīvotājus no pārējās Latvijas, un viņi tiek zaudēti Pierīgai," sprieda Murāns.
Konceptplānu projektā nav iekļauts Rīgas vēsturiskais centrs, Dārzciems, kurā dzīvo daudzi tūkstoši cilvēku, un arī mazāk apdzīvotie Suži, Voleri, Bukulti, Kundziņsala un vēl vairākas citas apkaimes. Taču neatkarīgi no tā pašvaldība paredz, ka laika gaitā labiekārtojuma elementus ierīkos arī tur.
