Filmu maratons
4. maijā, kā ierasts, notiks Nacionālā kino centra rīkotais Latvijas filmu maratons. Šogad tas notiks jau 20. reizi un piedāvās iespēju noskatīties nesenākās latviešu filmas bez maksas.
Latvijas filmu maratona klātienes seansi notiks kinoteātrī "Splendid Palace".
Te varēs noskatīties jaunākās pašmāju filmas, kuru vidū īpaši vēlos izcelt divas dokumentālās filmas: Antras Cilinskas un Annas Vidulejas dokumentālo darbu "Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks" un Ineses Kļavas un Dāvida Ernštreita veidoto "Patrīciju".
Gaidāma arī Dzintras Gekas dokumentālās filmas "Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu" pirmizrāde.
Atsevišķa filmu izlase 4. maijā būs skatāma portālā Filmas.lv visā pasaulē.
Sporta drāma "Sāncenši"
Teniss ir sporta veids, kurā mīlestība nenozīmē neko, – pavisam burtiski: punktu skaitīšanas sistēmā nulli angļu valodā sauc par "love" jeb tulkojumā – mīlestību. Versijas par šī termina izcelsmi ir dažādas, taču ideju par mīlestības nepietiekamību savā jaunākajā filmā "Sāncenši" ietvēris itāļu režisors Luka Gvadanjīno. "Sāncenši" būs skatāma kinoteātros jau no 30. aprīļa un, domājams, spēs ieinteresēt ne tikai tenisa fanus – filma ir spraiga drāma, kurā sports ir kā metafora vētrainām attiecībām.
Luka Gvadanjīno ir viens no šobrīd pasaulē zināmākajiem itāļu kino veidotājiem, kurš strādā arī Holivudā; "Sāncenši" ir režisora jaunākā filma, kas tapusi tur. Gvadanjīno darbos liels uzsvars nereti likts uz ķermenisko pusi un sensorajām baudām – piemēram, 2009. gadā uzņemtā "Es esmu mīlestība" bija krāšņa drāma, kurā būtisku lomu spēlēja ēdiena garšu baudīšana, klasiķa Dario Ardžento ikoniskās šausmu filmas "Suspiria" pārfilmējumā ķermenisko aspektu izcēla deja. Režisors savu filmu varoņus bieži filmē tuvplānos un dažādos veidos izceļ viņu ķermeņus – gluži kā tādas Senās Romas statujas.
"Sāncenšu" stāsts vēsta par kādas uzlecošas tenisa zvaigznes attiecībām ar diviem draugiem – gan tenisa kortā, gan ārpus tā. Pēc pēkšņas traumas spēlētājai jāaptur sava karjera, un viņa tad kļūst par treneri vienam no puišiem. No seriāla "Eiforija" zināmās aktrises Zendajas spēlētā Taši Dankana ir tā, kas uzskata, ka ar talantu un mīlestību pret spēli nepietiek, – ir jāiegulda milzīgs darbs, lai sasniegtu virsotnes. Un uz šo ideju viņa arī iet, neskatoties ne uz ko. Pateicoties lieliskai aktieru atlasei – Maiks Feists un no seriāla "Kronis" zināmais aktieris Džošs O'Konors nospēlē radikāli atšķirīgus tēlus: priekšzīmīgo un nekaunīgo. Viņi visi kopā veido spilgtu attiecību trijstūri – šis pavediens kinovēstures kontekstā arī bieži izmantots scenārijos un ir pielīdzināms teju atsevišķam apakšžanram (atceramies, piemēram, nesen apskatīto "Ripliju", arī te vērojams attiecību trijstūris starp galvenajiem varoņiem).
Teniss ir spēle, kurā ir gan spraigums, gan vitāla stratēģijas nepieciešamība, ko Gvadanjīno smalki ievij scenārijā. Taču šī nav klasiska sporta drāma – tajā nolasāma arī sava veida ironija un parafrāze par šo žanru. Režisors apzināti ir pārspīlējis sporta drāmu tipiskākos paņēmienus – palēninājumu, tuvplānus ar sviedru lāsēm klātām sportistu sejām. "Sāncenši" ir tā filma, kurā katrs saskatīs ko citu, – sporta faniem šī būs tik spraiga drāma kā izcils sporta mačs, piemēram, Vimbldonā, bet kino pazinēji te saskatīs ironisku, dinamisku un metaforām piesātinātu komēdiju. Lai gan pirmajā acu uzmetienā kaitina līdz kiča līmenim uzgrieztās pārmērības, "Sāncenši" tomēr atklāj ļoti gudru un talantīgu filmveidi ar prasmīgi izvirpotiem tēliem un atjautīgu montāžas jeb kadru virknējuma pieeju.
"Sāncenši" kinoteātros no 30. aprīļa.
