Skolā Žannai patika sprints, bet kross nepavisam ne, jo viņa sevi vairāk sajūt kā sprinteri ar uzrāvieniem. Dalību maratonā Dubska pieņēma kā iespēju, kas ļauj būt vairāk sportiskai, sevi piespiežot regulāri trenēties, turklāt laba trenera un mediķu uzraudzībā.
Dubska neslēpj, ka būtībā sāka skriet 62 gados, jo nav no tiem, kas pēkšņi sāks mājās iesaistīties sportiskās nodarbēs. Viņa jutusies kā pingvīns, kam nav nekādas vajadzības skriet, bet tajā pašā laikā Žanna apzinās, ka ir nepieciešams kustēties, jo atšķirībā no pingvīna nav pat jāpiepūlas, lai tiktu pie pārtikas.
Žanna tiecas saglabāt stilīgu un jauneklīgu dzīvesveidu, aicinot visus uzlabot savu dzīves kvalitāti ikvienā vecumā. Viņa cer, ka Rīgas maratonā blakus skries tādi paši "pingvīni", un pierādīs sev, ka var sasniegt savus mērķus.