Ārpus ētera
Ar privātajām lidmašīnām valsts amatpersonas turpmāk lidos krietni retāk – par tādu plānu paziņoja Valsts kancelejā, paredzot, ka izmaiņas amatpersonu ceļošanas kārtībā ieviesīs jau šonedēļ. Iemesls – sabiedrības asā reakcija uz ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") veiktajiem 36 lidojumiem ar privātajām lidmašīnām, kas izmaksājuši vairāk nekā 1,3 miljonus eiro, tajā laikā, kad viņš bija premjers.
16 gadu ilgās valdīšanas laikā Vācijas kanclere Angela Merkele bija izslavēta kā ļoti spējīga "Krisenmanagerin", krīzes menedžere, kas sekmīgi spējusi izvest Vāciju un visu Eiropas Savienību caur vairākām krīzēm, sākot no 2008. gada finanšu krīzes līdz pat Covid–19 pandēmijai. Par šiem viņas panākumiem vēsta arī dokumentālā filma "Angela Merkele", kas bijušo kancleri pārsvarā attēlo pozitīvā gaismā.
Ziņa trešdien vakarā bija negaidīta, bet tomēr pamatota – Stokholma atkal netiks pie ziemas olimpisko spēļu sarīkošanas, un šis gods 2030. gadā pienāksies Francijai. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) uz fināla sarunām nav uzaicinājusi arī Šveici, bet tai vismaz teju apsolīta iespēja sarīkot spēles 2038. gadā. Līdz ar SOK lēmumu atkrīt arī jebkādas diskusijas un strīdi par Siguldas trases pārbūvi un piemērošanu olimpiskajām spēlēm.
Divas melnā marmora plāksnes ar uzrakstu latviešu valodā un ivritā "Ārsta Levenšteina un citu upuru piemiņai. 29.10.1941" nesen tika noguldītas mežā netālu no Pāvilostas – līdzās pieticīgam granīta akmenim. Tās uzstādījis liepājnieks Māris Birznieks. Viņš izpildījis lūgumu, ko izteica cilvēks, kuru kādreiz izglāba dakteris Levenšteins. Ārsts vēlāk gāja bojā holokaustā.
Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas spīkere, Saeimas prezidija vadītāja, viena no valsts augstākajām amatpersonām – tik dažādi tiek apzīmēts politiskās apvienības Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķes Daigas Mieriņas ieņemamais amats, kurā viņa stājās šā gada 20. septembrī. Kā tad šo nozīmīgā amata darba saturu pirmo divu darba mēnešu laikā ir izdevies veidot esošajai priekšsēdētājai Mieriņai?
Starp demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības apdraudējumiem bieži un pamatoti tiek izcelta dezinformācija – mērķtiecīgi izplatīti nepatiesi fakti un stāsti, manipulatīvi sagatavota informācija ar apzinātiem noklusējumiem. Tomēr ne mazāks apdraudējums rodas, kad sākam dzīvot tādā informācijas telpā, no kuras ir izslēgti atšķirīgi viedokļi, un pārtraucam lietot profesionālus un kvalitatīvus medijus.
Katrā ceturtajā novembra sestdienā (šogad 25. novembrī) Ukrainā tiek pasludināta 1932.–1933. gada holodomora upuru piemiņas diena. Holodomorā gāja bojā apmēram 4,5 miljoni cilvēku. Pavisam PSRS tajā periodā bads izdzēsa aptuveni septiņu miljonu cilvēku dzīvību, tiek rakstīts arī par lielu skaitu upuru Kazahstānā un Krievijā. 2008. gadā Latvijas Saeima pieņēma deklarāciju par padomju represijām pret Ukrainas tautu. Holodomoru Ukrainā par genocīdu atzinušas tuvu trīs desmitiem valstu. 2023. gada 25. novembris ir jau 640. diena, kopš turpinās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Kāpēc personīgi man – vienkāršai baltkrievietei, kas pēc likteņa gribas atradusi otrās mājas Latvijā, ir tik svarīgi un tik vajadzīgi šie skaitļi?
Alkohola akcīzes nodoklis nodrošina miljoniem eiro lielus ieņēmumus valsts budžetā, bet pēc Veselības ministrijas pasūtījuma veiktā pētījumā pirmoreiz aprēķināti arī alkohola lietošanas nodarītie zaudējumi. Saskaņā ar šo pētījumu 2021. gadā Latvija alkohola lietošanas radīto problēmu dēļ zaudēja gandrīz 150 miljonus eiro. Alkohola radītā kaitējuma dēļ 2021. gadā zaudēti līdz pat 88 620 dzīves gadi, kas būtu nodzīvoti labā veselībā un dzīves kvalitātē. Latvijā ir augstākais absolūtā alkohola patēriņš OECD valstu vidū – 12,2 litri uz vienu iedzīvotāju.
Maskavā, Krievijas Federācijas sasniegumu izstādes kompleksā, atklāts forums "Rossija", kurā kopā ar bērnu kori dziesmu "Я русский" izpilda dziedātājs Šamans (Jaroslavs Dronovs), 2023. gada 4. novembrī raksta medijs "Meduza", pieļaujot, ka forums ievada Putina nākamās prezidentūras kampaņu. Vienlaikus "YouTube" pieejams dziesmas "Я русский" ieraksts, kurā skatītāji ekstātiski reaģē, kad dziedātājs Šamans piespiež sarkanu "kodolpogu", kas ievietota uz skatuves uznestā koferītī. Šajās pašās dienās uzklausu kolēģu un ekspertu vērtējumus par RUS.LSM.lv rakstu Наклейка "Я русский" — сама по себе еще не оправдание войны. Все зависит от контекста / Статья (lsm.lv). Par to publicēts atzinums, konstatējot profesionālās ētikas pārkāpumu. Plašāks skaidrojums par to lasāms tālāk.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" diskusija aizkulisēs par profesionālā sporta finansēšanu. Diskusijas viesi – Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Arnis Tunte, "VEF Rīga" prezidents Gatis Jahovičs, basketbola kluba "Rīgas Zeļļi" prezidents Edgars Buļs, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks sporta jautājumos, Latvijas telpu futbola izlases trenera asistents Guntis Apīnis. Diskusiju vada LTV sporta žurnālists Andris Auziņš.
Lai cik pelēks, lietains un vējains arī nebūtu novembris, tas allaž ir mūsu Latvijas mēnesis ar Lācplēša dienas svecīšu liesmām sirdīs un 18. novembra dzimšanas dienas sajūtu ikvienā ģimenē. Tāpēc arī novembra cikls Latvijas Televīzijas erudīcijas spēlē "Veiksme. Intuīcija. Prāts." notiek ģimeņu un draugu lokā, bet jautājumu saturā biežāk dzirdams Latvijas vārds. Izmēģini savus spēkus un atbildi uz šī cikla izaicinošākajiem jautājumiem!
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem apmēram 5% pasaules iedzīvotāju ir dažādas pakāpes dzirdes traucējumi vai pilnīgs dzirdes zudums. Latvijā proporcionāli šī iedzīvotāju daļa ir divas reizes lielāka. Taču zīmju valodas tulku... vien saujiņa. Ar vienu no viņiem – Elzu Veismani jaunākajā raidieraksta "Parunāsim" epizodē sarunājās Danuta Juste.
Pirms Otrā pasaules kara Polija un Latvija bija sabiedrotās kaimiņvalstis, vienoja tās, kā to bija nosaucis profesors Ēriks Jēkabsons, "piesardzīgā draudzība". Tādēļ nebija pārsteidzošs tas, ka sakarā ar Latvijas valsts Neatkarības dienas svinībām, Polijas pilsētās notika viesības, tikšanās un koncerti, tāpat svinot arī Igaunijas, Zviedrijas un Somijas nozīmīgus valsts svētkus. 18. novembri svinēja Centrālā Polijā, valsts austrumos un rietumos, svinībām pievienojās arī Latvijas goda konsulāti un 1929. gadā dibināta Poļu-latviešu biedrība, kuras analogs bija arī Latvijā.