Jāņa Karavaiča un Aleksandra Balsa tandēms pie Starptautiskā Rīgas maratona stūres bija attiecīgi 10 un 16 gadus. 2007. gada sākumā groži tika nodoti enerģiskajam Aigaram Nordam, un viņš vēl šodien sarunā ar LSM.lv atceras organizatoru komandā izveidojušos saukli: “Šoreiz pa īstam!”
Rīgas maratona vēsture
Ziņu portāla lsm.lv sadaļa «Rīgas maratona vēsture». Jaunākie materiāli un ziņas par tēmu «Rīgas maratona vēsture».
"Rimi Rīgas maratona" 30 gadu vēstures atskatā šoreiz stāsts par 10 gadiem (1997-2006), kuros tautas sporta pasākums stagnēja par spīti ģenerālsponsoru maiņai teju ik pēc pāris gadiem. Skrējējus neiedvesmoja ne ilgstoši noturētā dalības maksa viena lata apmērā, ne arī pāris gadus nodrošinātais bezmaksas starts. "Rīga 800" svinību gadā maratonisti skrēja no Uzvaras pieminekļa līdz Jaunmārupei un atpakaļ, pēc tam trase atkal atgriezās teju sākotnējā versijā ar loku ap Ķīšezeru. Pēc Aleksandra Balsa paiešanas malā galvenā direktora Jāņa Karavaičika sabiedrotie mainījās katrā maratonā, līdz 2006. gadā groži tika nodoti Aigaram Nordam.
1996. gadā Latvijā ekonomiskā situācija turpināja pasliktināties un 6. Rīgas starptautiskā maratona budžets saruka vairāk nekā uz pusi līdz 5000 latiem. Iepriekšējā gadā zaudētā starta vieta pie Brīvības pieminekļa netika atgūta, un maratonisti 42,195 kilometru skrējienu sāka un beidza Daugavas stadionā. Mainīts tika arī pasākuma norises datums no ierastās jūlija pēdējās sestdienas uz 1. jūniju, lai 4,2 kilometru satelītdistancei pievērstu skolēnu un studentu uzmanību. Taču ne mazāk uzmanības tika rekordistam Aleksandram Prokopčukam, kurš triumfēja, skrienot parastos ielas apavos.
Piektais starptautiskais Rīgas "Radio SWH" maratons 1995. gadā risinājās ierastajā jūlija pēdējā sestdienā – 29. jūlijā ar startu pulksten 16.00. Taču skrējēji pirms jubilejas skrējiena nepulcējās ierastajā vietā pie Brīvības pieminekļa, bet gan Brīvības ielā nedaudz tālāk, kur vēl pirms dažiem gadiem stāvēja Ļeņina piemineklis.
Ceturtais Rīgas maratons nāca ar dažādiem jaunumiem un starpgadījumiem - pārceltu starta laiku, jauniem rīkotājiem un sponsoriem. Līdzšinējie organizatori, nonākuši naudas grūtībās, maratona rīkošanu nodeva citiem. Turklāt pirmo reizi maratona vēsturē tā nosaukumu papildināja arī sponsora "Radio SWH" vārds. Šis arī bija pirmais maratons, par kuru pieejamas krāsainas, nevis vairs melnbaltas vizuālās liecības.
Trešajā Rīgas Starptautiskajā maratonā 1993. gadā uzvaras laurus beidzot plūca pašmāju gargabalnieks Aleksandrs Prokopčuks, kurš līdz tam vairāk bija zināms kā triatlonists. Vienlaikus bija jāsamierinās, ka iepriekšējo gadu dalībnieku skaits saruka, jo Latvijā aizvien mazāk ieradās kādreizējo padomju republiku skrējēji, tostarp arī kādreizējie favorīti.
Pirmajam Rīgas Starptautiskajam maratonam sekoja nākamie. LSM.lv turpina rakstu sēriju par Rimi Rīgas maratona vēsturi, kurā jau stāstīts ne tikai par pirmajiem maratonskrējieniem Latvijā un mūsējo panākumiem citviet pasaulē, bet arī ilggadēja maratona dzimšanu Rīgā un pirmā skrējiena norisi. Tagad kārta otrajam ar finišu Sporta pils arēnā.
Maratonskrējiens netop ne vienā dienā, ne arī vienā mēnesī. Pirmā Rīgas maratona iedīglis bija baltvācieša pēcteča Renē Vencelidesa ideja, kuru viņš izteica, 1990. gada vasarā viesojoties tēva dzimtenē. Pēc gada, 1991. gada 27. jūlijā, tika dots starts pirmajam starptatiskajam Rīgas maratonam, kurā dalībniekus sveica ar uzrunu trīs valodās. Finišu pēc nepilnām divarpus stundām pirmais sasniedz sporta instruktors no Gomeļas, kurš martona piedalījies prieka pēc.
Pirmais Starptautiskais Rīgas maratons risinājās 1991. gada 27. jūlijā, taču ceļš līdz tā norisei sākās gadu iepriekš, kad Latvijā no Vācijas ieradās baltvācieša pēctecis Renē Vencelidess, kura tēvs 1939. gadā bija spiests pamest dzimteni un savu pilsētu īsi pirms kara. 1990. gada 4. maijā tika deklarēta Latvijas Republika, un vasarā, apmeklējot “Rīgas kausus”, tūrisma uzņēmuma “Baltisches Reisebüro” īpašnieks pilsētas tēviem un Latvijas Vieglatlētikas savienībai (LVS) ierosināja rīkot pilsētas maratonu, kāds ir katrai sevi cienošai Eiropas pilsētai, kur nu vēl galvaspilsētai un Hanzas apvienības loceklei.