Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") otrdien, 14. maijā, preses konferencē pēc valdības sēdes pastāstīja, ka valdība pieņēma svarīgu lēmumu par atbalstu Ukrainai –  piešķirta nauda Čehijas iniciatīvai.

Čehijas prezidents Petrs Pavels februārī pavēstīja, ka Čehija ārpus Eiropas Savienības (ES) apzinājusi 800 000 šāviņu, ko valstis, kuru rīcībā tie ir, gatavas nekavējoties pārdot, un aicināja vākt līdzekļus šo lādiņu iegādei.

Latvija tagad nolēma šai iniciatīvai atvēlēt 10 miljonus eiro, par kuriem varēs iegādāties vairāk nekā 3000 lādiņu, medijiem pēc valdības sēdes atklāja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").

Viņš gan neatklāja, no kurām valstīm Čehijas iniciatīvas ietvaros varēs iepirkt munīciju.

Bet Sprūds informēja, ka Latvijas un Lielbritānijas vadītā "dronu koalīcija" turpina darbu un jūnijā gaidāms otrais Latvijas sūtījums Ukrainai.  Kopumā šajā koalīcija 14 valstis pieteikušas palīdzību Ukrainai vairāk nekā pusmiljarda eiro apmērā, un aprīļa vidū Latvijas valdība paziņoja par pirmo dronu sūtījumu Ukrainai no Latvijas.

Sprūds atklāja, ka pašlaik tiek gatavots otrs sūtījums, kurš būs būtiski lielāks. Pirmajā sūtījumā bija vairāk nekā 100 dažādi kaujas kapacitātes droni, bet otrajā sūtījumā būs pat vairāk nekā 1000 dronu. Tie būs tādi bezpilota lidaparāti, uz kuru nepieciešamību norādīja Ukrainas armija, stāstīja Sprūds, detalizētāk neatklājot dronu tipus.

14. februārī līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību dronu koalīcijā parakstīja Ukraina, Dānija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande, Vācija un Zviedrija. 15. februārī koalīcijai pievienojās arī Lielbritānija, un vēlāk par pievienošanos paziņoja arī Kanāda. Latvija dronu koalīcijas attīstībai gadā atvēlēs vismaz 10 miljonus eiro.