Latvija gada laikā indeksā kāpusi par četrām pozīcijām no 16. vietas 2023. gadā līdz 12. vietai jaunākajā apskatā. Latvijas rādītāji uzlabojušies gandrīz visos indeksa indikatoros, izņemot drošības indikatoru.
Visaugstāk reitingā ir Norvēģija, Dānija un Zviedrija. Igaunija indeksā ierindojusies sestajā vietā, gada laikā kāpjot par divām pozīcijām, savukārt Lietuva piedzīvojusi sešu pozīciju kritumu un ierindojas 13. vietā.
RSF skaidro, ka preses brīvību visā pasaulē apdraud tie, kam vajadzētu būt tās garantiem – politiskās varas iestādes. Šis secinājums pamatojas uz faktu, ka no pieciem rādītājiem, kas izmantoti, lai veidotu reitingu, tieši politiskais rādītājs ir visvairāk samazinājies, reģistrējot pasaules vidējo kritumu 7,6 punktu apmērā. Kopējais politiskā rādītāja kritums ir ietekmējis arī Pasaules preses brīvības indeksa augšgalā esošo trijnieku. Reitingu ar sliktāko preses brīvības situāciju pasaulē noslēdz Afganistāna, Sīrija un Eritreja.
Lai gan indeksā pakāpāmies – liela pamata sajūsmai nav
Lai gan Preses brīvības indeksā Latvija pakāpusies līdz 12. vietai, liela pamata sajūsmai nav - tā Latvijas Televīzijai norādīja vairāki nozares eksperti. Viens no iemesliem - Latvijai izdevies reitingā pakāpties tāpēc, ka citiem gājis sliktāk nekā iepriekš, nevis mums labāk.
Sabiedrisko mediju mediju tiesībsardze Anda Rožukalne LTV norādīja – šis indekss ir ļoti nozīmīgs. Tajā ilgstoši tiek vākti dati par to, kāda ir situācija ar neatkarīgu žurnālistiku katrā valstī.
"Labi, ka Latvija ir augšgalā, kur ir attīstītās valstis un demokrātiskās valstis, bet tas nenozīmē, ka mums nav arī nopietnas problēmas, ja mēs skatāmies uz kvalitatīviem datiem katru gadu," norādīja Anda Rožukalne.
Lai gan 180 valstu konkurencē, Latvija preses brīvības indeksā ierindota 12. vietā, turklāt šajā indeksā, salīdzinot ar pērno gadu pacēlusies par četrām vietām, arī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Filips Lastovskis par šo rādītāju tomēr nepauž sajūsmu.
"Kopumā mēs esam kāpuši augstāk tāpēc, ka citiem ir gājis vēl grūtāk un vēl sliktāk nekā Latvijas gadījumā. Mēs varam runāt par tādiem piemēriem kā Argentīna, kur jaunais valsts prezidents vienkārši likvidēja mediju, mēs varam par Slovākiju, Robertu Fico vadībā mēs redzam ļoti lielu spiedienu pret medijiem," skaidroja Filips Lastovskis.
Lai gan Latvijā nav žurnālistu slepkavību, bet mediju un žurnālistikas regulējums atbilst starptautiskajiem standartiem, Anda Rožukalne uzsvēra – indekss neparāda visu. Zināms, ka žurnālisti nereti cieš no uzbrukumiem digitālajā vidē, daļai darbs tiek publiski diskreditēts, saņemti arī personiski draudi saistībā ar žurnālista darbu.
Un vietas uzlabojumiem ir pietiekami daudz.
"Tas nozīmē gan izprast, gan kvalificēt digitālās vides uzbrukumus vai cita veida pārkāpumus kā vajāšana, kvalificēt tāpat kā reālus pārkāpums neatkarīgi no tās vides, kādā tas notiek," skaidroja Anda Rožukalne.
Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājs uzsvēra arī politiķu lomu mediju nomelnošanā. Tas sasaucas arī ar organizācijas "Žurnālisti bez robežām" paziņojumu.
"Viena lieta ir ļoti skaidra pasaules līmenī - preses brīvību apdraud tieši tie cilvēki, kuriem tā būtu jāgarantē – politiskie līderi," norādīja "Reportieri bez robežām" kampaņu vadītāja Rebeka Vincenta.
Zemākais preses brīvības indekss - Magribas un Tuvo Austrumu reģionā
2024. gada Pasaules preses brīvības indeksā Magribas un Tuvo Austrumu reģions ir reģions ar vissliktāko situāciju. Tam seko Āzijas un Klusā okeāna reģions. Āfrikā, lai gan mazāk nekā 10 % reģiona valstu ir "ļoti nopietnā" situācijā, gandrīz puse valstu ir "sarežģītā" situācijā, novērtējis RSF.
Visas valstis, kurās preses brīvība ir "laba", atrodas Eiropā, precīzāk, Eiropas Savienībā, kas ir pieņēmusi savu pirmo likumu par plašsaziņas līdzekļu brīvību.
RSF uzsver, ka pasaulē arvien vairāk valdību un politisko iestāžu nepilda savu lomu, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo vidi žurnālistikai un sabiedrības tiesībām uz uzticamām, neatkarīgām un daudzveidīgām ziņām un informāciju. RSF novēro satraucošu atbalsta un cieņas pret plašsaziņas līdzekļu autonomiju samazināšanos un valsts vai citu politisko dalībnieku spiediena pieaugumu. Starptautiskajā līmenī šis gads ir zīmīgs ar to, ka starptautiskajai sabiedrībai acīmredzami trūkst politiskās gribas īstenot žurnālistu aizsardzības principus, jo īpaši ANO Drošības padomes rezolūciju, akcentē RSF.
Regulējuma trūkums rada bažas par mākslīgā intelekta izmantošanu dezinformācijas arsenālā politiskiem mērķiem. Dziļviltojumi tagad ieņem nozīmīgu lomu vēlēšanu gaitas ietekmēšanā. Par to liecina žurnālistes Monikas Todovas audio dziļviltojums Slovākijas parlamenta vēlēšanu laikā, kas ir viens no pirmajiem dokumentētajiem šāda veida uzbrukuma gadījumiem žurnālistam ar mērķi ietekmēt demokrātisku vēlēšanu iznākumu, skaidro RSF.
Daudzu valstu valdības ir pastiprinājušas kontroli pār sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un internetu, ierobežojot piekļuvi, bloķējot kontus un apspiežot ziņu un informācijas sūtījumus. Dažas politiskās grupas kurina naidu un neuzticēšanos žurnālistiem, apvainojot viņus, diskreditējot un draudot viņiem. Citas organizē plašsaziņas līdzekļu ekosistēmas pārņemšanu, izmantojot gan valstij piederošus plašsaziņas līdzekļus, kas atrodas to kontrolē, gan privātus plašsaziņas līdzekļus, kurus iegādājas sabiedrotie uzņēmēji.
Politiskās grupas bieži kalpo kā dezinformācijas kampaņu izplatīšanas kanāli vai pat to iniciatori. Vairāk nekā trijās ceturtdaļās indeksā novērtēto valstu (138 valstis) lielākā daļa aptaujas respondentu ziņoja, ka politiskie aktori viņu valstīs bieži ir iesaistīti propagandas vai dezinformācijas kampaņās. Šī iesaistīšanās 31 valstī tika raksturota kā "sistemātiska".
Austrumeiropā un Vidusāzijā ir pastiprinājusies plašsaziņas līdzekļu cenzūra, kas iespaidīgi atdarina Krievijas represīvās metodes, jo īpaši Baltkrievijā (kritums par 10 vietām līdz 167. vietai), Gruzijā (103. vieta), Kirgizstānā (120. vieta) un Azerbaidžānā (kritums par 13 vietām līdz 164. vietai). Kremļa ietekme ir sasniegusi pat Serbiju (kritums par septiņām vietām līdz 98. vietai), kur valdību atbalstoši plašsaziņas līdzekļi izplata Krievijas propagandu un varas iestādes draud trimdas krievu žurnālistiem. Krievija (162. vieta), kur Vladimirs Putins tika pārvēlēts 2024. gadā, turpina karu Ukrainā (61. vieta), kas ir ļoti ietekmējis mediju ekosistēmu un žurnālistu drošību.
Krievijas kāpums reitingā par divām vietām ir saistīts ar citu valstu kritumu un aizsedz tās globālā rezultāta kritumu, jo ir paplašinājies to žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu saraksts, kuri ir apzīmogoti kā "ārvalstu aģenti" vai "nevēlami", un žurnālisti joprojām tiek patvaļīgi apcietināti. Divas konkurentes, kas ieņem viszemāko vietu reģionā, ir Baltkrievija (167. vieta), kuras valdība vajā žurnālistus, aizbildinoties ar cīņu pret "ekstrēmismu", un Turkmenistāna (175. vieta), kuras prezidentam ir neierobežota vara un kura aizliedz jebkādu neatkarīgu reportāžu sagatavošanu.
Austrumreiropas un Vidusāzijas reģionā starp valstīm, kas piedzīvojušas ievērojamu kritumu, ir Gruzija (103. vieta), kas ir nokritusi par 25 vietām. Tās valdošā partija turpina polarizēt sabiedrību, veicina tuvināšanos ar Maskavu un īsteno politiku, kas kļūst arvien naidīgāka preses brīvībai. Arī Azerbaidžānā (164. vieta) visi rādītāji, jo īpaši politiskais rādītājs, ir samazinājušies pēc tam, kad pirms prezidenta vēlēšanām notika stingra vēršanās pret plašsaziņas līdzekļiem.
Viens no indeksa pārsteigumiem ir Ukrainas (61. vieta) lēciens par 18 vietām, ko stimulēja uzlabojumi gan drošības rādītājā – mazāk nogalināto žurnālistu –, gan politiskajā rādītājā.
Lai gan kopš Krievijas iebrukuma visā valstī nav ieviests tiesiskums, kas neļāva Ukrainas iestādēm nodrošināt preses brīvību okupētajās teritorijās, politiskā iejaukšanās brīvajā Ukrainā ir samazinājusies. Šāda veida spiedienu ierobežo tas, ka plašsaziņas līdzekļi to nosoda, norāda RSF.
Rietumos, neraugoties uz to, ka Eiropas Savienība ir pieņēmusi savu pirmo likumu par plašsaziņas līdzekļu brīvību un to, ka trīs Eiropas valstis – Norvēģija, Dānija un Zviedrija – joprojām atrodas indeksa augšgalā, politiķi cenšas samazināt neatkarīgas žurnālistikas telpu. Šīs bīstamās tendences priekšgalā ir Ungārijas prokremliski noskaņotais premjerministrs Viktors Orbāns un viņa kolēģis Slovākijā (29. vieta) Roberts Fico. Preses brīvība ir pakļauta pārbaudījumam valdošajās partijās Ungārijā (67. vieta), Maltā (73. vieta) un Grieķijā (88. vieta), kas ir trīs ES valstis ar vissliktāko vērtējumu. Par piecām vietām zemāk ir nokritusies arī Džordžijas Meloni vadītā Itālija (46. vieta).
Politiskās intereses nomāc žurnālistiku vairākās valstīs, kas ir ES kandidātvalstis – Bosnijā un Hercegovinā (81. vieta), Serbijā (98. vieta) un Albānijā (99. vieta). Turcija (158. vieta) turpina ieslodzīt žurnālistus cietumā un grauj plašsaziņas līdzekļus, izmantojot tiešsaistes cenzūru un tiesu varas kontroli.
Politiskā vide žurnālistikas jomā ir uzlabojusies Polijā (par 10 vietām uz 47. vietu) un Bulgārijā (par 12 vietām uz 59. vietu), pateicoties jaunajām valdībām, kas vairāk rūpējas par tiesībām uz informāciju. Vācija ir pievienojusies indeksa desmit labāko valstu rindām, uzlabojot savu politisko rādītāju, samazinoties galēji labējo grupējumu uzbrukumu žurnālistiem skaitam. Francijā (21. vieta) un Apvienotajā Karalistē (23. vieta) preses brīvību neapdraud būtiski politiski pārkāpumi. Tomēr modrība joprojām ir nepieciešama, kā tas redzams saistībā ar Francijas žurnālistes Ariānas Lavrillē arestu pēc bruņoto spēku ministrijas sūdzības un saistībā ar Džuliana Asanža ilgstošo aizturēšanu Apvienotajā Karalistē, kur trimdas žurnālisti, jo īpaši Irānas žurnālisti, arī tiek apdraudēti savā izcelsmes valstī, bet uzņēmējas valsts iestādes viņiem nesniedz efektīvu aizsardzību.
