Kultūra / Kultūrtelpa
Kultūrvēsturiski vērtīgā ēka Rīgā, Meistaru ielā 10, pazīstama kā "Kaķu nams", pēc 30. janvārī notikušā ugunsgrēka nav apdraudēta un kopumā ugunsgrēkā nodarītie bojājumi nav būtiski ietekmējuši ēkā saglabājamās vērtības, kas ir ēkas apjoms, fasāžu arhitektūra un iekšējā apdare, īpaši izceļot vitrāžas kāpņu telpās, secināts Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes veiktajā apsekošanā.
"Murjāņos manī ienāk Dievizjūta" – tā kādā intervijā par savu vasaras māju Murjāņos savulaik teica dzejnieks Imants Ziedonis. Šajā mājā tapušas viņa epifānijas, "Poēma par pienu" un citi dzejnieka meistardarbi. Mājai šogad aprit 50 gadu, un laika zobs pa šiem gadiem ir pamatīgi skāris ēkas niedru jumtu. Tas ir tik izdilis, ka ar pielabošanu vairs nepietiek, un jumts ir jāmaina pilnībā.
Deviņiem objektiem, tai skaitā Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) un Lielās ģildes ēkām, piešķirts Eiropas Komisijas (EK) pārvaldītā Atveseļošanas fonda finansējums 23,9 miljonu eiro apmērā, ko plānots ieguldīt valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanā un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, informēja Kultūras ministrijā.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skatāma izstāde "Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas Dižkunigaitija". Tās mērķis ir iepazīstināt muzeja apmeklētājus ar vēstures savstarpējiem saskarsmes punktiem un atstātajām pēdām abu valstu kultūrvēsturiskajā vidē. Tās sagatavošanā ar materiāliem piedalījušās 28 atmiņas institūcijas un privātpersonas no sešām valstīm.
Liela daļa valsts muzeju mēģina izdzīvot, nevis attīstīties, tāpēc spiesti celt biļešu cenas. Viens no zināmākajiem muzejiem – Rundāles pils – cenu nesen pacēlis par aptuveni diviem eiro. Līdzīgi arī Turaidas muzejā. Muzejos norāda – pandēmijas laikā tie ir pamatīgi cietuši, jo galvenais ieņēmumu avots – ārzemju tūristi – tik lielā apjomā tos vairs neapmeklē. Kultūras ministrija atzīst, ka ieejas biļetes cenas ir jāceļ, un šobrīd tiek strādāts pie cenu politikas.
Šogad starptautiskais mūzikas un mākslas festivāls "Laba daba" norisināsies jau četrpadsmito reizi, šoreiz neierastā laikā no 12. līdz 14. jūlijam. Uz festivāla piecām skatuvēm uzstāsies gan pašmāju, gan ārvalstu mūziķi, teātra, dejas un performanču mākslinieki. Atklāti arī pirmie festivāla viesi – vieni no pieprasītākajiem elektroniskās mūzikas izpildītājiem – grupa "GusGus", pavēstīja festivāla rīkotāji.
Vai zini, kas ir bandinieki? Ne tie, kas šahā. Kaut gan – arī ar viņu nosaukumu nav bijis tik vienkārši. Pirmais šīs šaha figūras nosaukums latviešu valodā 1885. gadā bija "bauris" (no vācu valodas – Bauer, t.i., zemnieks.). Šā vārda nievīgās nokrāsas dēļ nākamie autori izvēlējās citus apzīmējumus: kalps, zemnieks, zaldāts, kājnieks. Lai saglabātu simbolu atbilstību latviešu un vācu valodā, t.i., lai abi vārdi sāktos ar vienu un to pašu burtu, ieviesa nosaukumu "bandinieks". Šo paveica latviešu leksikogrāfs, grāmatizdevējs, skolotājs Jēkabs Dravnieks. Ko tad nozīmē šis jocīgais vārds – bandinieks?