Kultūra / Māksla
2023. gada nogalē mākslas muzejā "Rīgas birža" dienasgaismu ieraudzīja jauna Lielbritānijā izdota grāmata "Direktora izvēle", ko klajā laidusi Londonas izdevniecība "Scala Arts & Heritage Publishers Ltd" sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Borisa un Ināras Teterevu fondu. Izdevums pilnībā veltīts mākslas muzeja "Rīgas birža" mākslas darbu kolekcijai, pie tam tādā versijā, kādu to savā redzējumā ir izveidojusi un arī aprakstījusi muzeja "Rīgas birža" vadītāja Daiga Upeniece.
Rotko muzejs, kas iepriekš bija zināms kā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, decembra sākumā atklājis jauno ziemas izstāžu ciklu. Abas izstādes – Hannas Mjadzvedzevas "Ainavas" un Pashmin mākslas konsorcija "Kosmiki Dynami: Māksla kā vispārējs impulss" – blīvi pieguļ klāt jau esošajām Rotko nama ekspozīcijām, padarot skatītāja pieredzi vēl piesātinātāku un draudot ar pamatīgu mākslas pārēšanos.
Mākslinieka Alekseja Naumova košo gleznu parādes janvāra pelēkumā ap paša meistara dzimšanas dienu jau kļuvušas gandrīz par tradīciju. Viņa jaunākā izstāde izvērtusies par interesantu "pārresoru sadarbību", kā teiktu ierēdņi. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un dizaina institūtā Ķīpsalā nupat atklāta Alekseja Naumova izstāde "Uzgleznotā arhitektūra". Kāpēc abas mākslas satikušās, un kas no tā izvērties?
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2023. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi trīs autorus – Jāni Šneideru, duo "Mareunrol's" un Ivetu Lauri, paziņoja balvas rīkotāji.
Dodoties baudīt ziemu uz Jūrmalu, maršrutā var iekļaut Bulduru Izstāžu namu, kurā no 5. janvāra apskatāma mākslinieces Elīnas Rukas personālizstāde "Mūžīgā šalkoņa". Dzīpari, zīda diegi, pavedieni – un tas viss uz Baltijas jūras mainīgo viļņu fona. Fotogrāfijas un tekstils ir Elīnas Rukas izteiksmes veidi.
"Tas, ka mēs šodien lietojam jaunās tehnoloģijas, lielā mērā ir pateicoties mākslas vēsturei. Es domāju, ka mums nebūtu tik viegli adaptēt savā sabiedrībā, kultūrā un sapratnē šos pašus mākslīgā intelekta ģenerētos attēlus, ja nebūtu bijis dadaisms, ja nebūtu bijis sirreālisms, nebūtu bijusi konceptuālā, minimālā māksla, nebūtu bijuši 50., 60. gadu ģeneratīvās mākslas mēģinājumi. Tas viss radīja priekšnoteikumus, ka tas viss nenāca kā pārsteigums. Vienlaikus ir gan šis optimisms, gan pesimisms, un mēs esam atvērti šajā brīdī, lai saprastu, kas notiek," par mākslas radīšanas un mākslīgā intelekta mijiedarbību Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" skaidro Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Teikmanis.
Vai vizuālo tēlu lasīšana un vizuālā kultūra kopumā būtu jāmāca tāpat kā lasīšana un rakstīšana? "Latvijas skolas somas" tematiskā kultūras norišu izlase šoreiz veltīta vizuālajai mākslai. Eseju par šo tēmu ar akcentu uz vizuālpratību uzrakstījusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, mākslas zinātniece Dr. paed., Mg. Art. Austra Avotiņa.
Decembrī biedrība "Wunder Kombinat" izdeva jau otro "WunderKombināts. Latvijas mākslas gadagrāmata" sējumu, kurā apkopotajās esejās dažādi autori pēta, kā mūsdienu vizuālā māksla ietiecas sociālās, ekonomiskās, politiskās un citās nozarēs, vienlaikus izvairoties no pārmēru akadēmiska rakstības veida, radot izdevumu, kas pieejams visiem.