Kas notiek ar 2025.gada valsts budžeta un nodokļu izmaiņu projektiem?
Arvils Ašeradens, Uldis Augulis, Agnese Lāce, Mārtiņš Kazāks, Gundars Bērziņš, Kaspars Rožkalns
Jānis Domburs
18. septembris, trešdiena 21:20
Divus gadus pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī katrs trešais jeb 34,3% tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujāto Latvijas iedzīvotāju drīzāk atbalstītu karadarbības pārtraukšanu, pat ja Ukrainai tās vārdā jāpiekrīt kompromisiem. To rāda pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma februārī veiktās SKDS aptaujas rezultāti.
21. februāra diskusijā "Kas notiek ar drošību, ekonomiku un cilvēkiem divus gadus kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā?" piedalās aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Nacionālo bruņoto spēku rezerves virsnieks Mārtiņš Vērdiņš, kā arī biedrības "Tavi draugi" vadītājs Ulvis Noviks.
"Ja vista ir ēdusi Krievijas graudus, PVD to nevarēs nokontrolēt," otrdien Saeimas komisijas sēdē, kur apsprieda likumprojektu par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu un lopbarības importa aizliegumu, atzina Zemkopības ministrijas pārstāve. Krievijas izcelsmes graudaugu vērtība Latvijas importā ir mazāka nekā lopbarībai – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gadā no Krievijas importētas "pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi, gatava lopbarība" par aptuveni 94,5 miljoniem eiro. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, robežas šķērsošanas brīdī kā šo preču galamērķis Latvijā ir norādīti divpadsmit uzņēmumi, to vidū vairāki lopbarības ražotāji un tirgotāji, no kuriem plašākai sabiedrībai pazīstamākais ir olu ražotājs "Balticovo".
Kopš atklājās, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un viņu pavadošās delegācijas vairāku gadu garumā uz dažādiem pasākumiem Eiropas valstīs desmitiem reižu devās ar speciāliem avioreisiem, kas katrs izmaksāja desmitiem tūkstošu eiro, raidījums "Kas notiek Latvijā?" (KNL) apkopoja informāciju no dažādiem avotiem, analizējot šo braucienu tiesiskos, finansiālos un citus aspektus.
Teju divu gadu laikā, kas apritējuši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, izplēnējušas cerības par ātriem atrisinājumiem. Latvijā arvien pabērna lomā ir iekšējā drošība. Savukārt Rietumeiropā arvien vēl vērojama fascinācija ar Krieviju un tikai tagad valstis sāk pievērsties savas ārējās drošības stiprināšanai. Šīs ir dažas no atziņām, kas šonedēļ izskanēja "Kas notiek Latvijā?" diskusijā.
14. februāra diskusijā "Kas notiek ar drošību, interesēm un mācībām divus gadus kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā?" piedalās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"), kā arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, politologs, bloga "Latvijas drošība" autors Andis Kudors un ukraiņu izcelsmes ārste pediatre Dana Isarova.
14. februāra diskusijā "Kas notiek ar drošību, interesēm un mācībām divus gadus kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā?" piedalās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"), kā arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, politologs, bloga "Latvijas drošība" autors Andis Kudors un ukraiņu izcelsmes ārste pediatre Dana Isarova.
"Ceļa izdevumi uz Eiropadomes sēdēm tiek segti no Eiropas Savienības Padomes budžeta," – tā par ekspremjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) speciālajiem avioreisiem teikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) atbildei Saeimas deputātiem pievienotajās Valsts kancelejas (VK) vadītāja Jāņa Citskovska vēstulēs. Parlamentārieši ir maldināti – Ārlietu ministrija (ĀM) atbildēs uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem apliecina, ka daļu no specreisu izmaksām Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāts neapmaksāja, tās segtas no Latvijas valsts budžeta. Savukārt "airBaltic" regulāro komercreisu vēsture liecina, ka virknē gadījumu to izlidošanas laiki no specreisiem atšķīrās vien par nepilnu stundu, bet par to skaidrojumi netiek sniegti.
"Maksimāli jāizmanto arī viņu iespējas" – tā Ministru prezidente Evika Siliņa pērn novembrī intervijā TV3 teica par nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem speciāli pasūtītos avioreisos. Siliņas teiktais bija par regulārajiem komercreisiem. Taču raidījuma "Kas notiek Latvijā?" noskaidrotais liecina, ka pat "airBaltic" čarterreisi – piemēram tāds, ar kādu Latvijas hokeja izlase pērn atgriezās no pasaules čempionāta, – vairākos maršrutos izmaksātu lētāk, nekā no Latvijas un Eiropas nodokļu maksātāju naudas samaksāts par Kariņa delegāciju lidojumiem. Tikmēr Valsts kanceleja ilgstoši nesniedz konkrētu informāciju, kā notikusi lidojumu alternatīvu meklēšana un izvērtēšana.