Dzīve & stils / Ceļošana
2012. gada vidū Zane Eniņa pārtrauca darbu lielā uzņēmumā un ar mugursomu plecos sāka apceļot pasauli, lielākoties vienatnē, taupot līdzekļus un iepriekš neplānojot tālāk par pirmo naktsmītni. Līdz šim viņa pabijusi vairāk nekā 75 valstīs, ierasti cenšoties iekļauties budžetā – 20 eiro dienā, Eniņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā “Monopols”.
Pēc garākiem maršurtiem esmu sapratusi, ka vissvarīgāk ir prast sagatavoties izaicinājumam. Soļojot takās ar visvarīgāko uz muguras, iejūties minimālista ādā uz vienu vai vairākām dienām. Kā pārliecināties, vai esi gatavs izaicinājumam? Lūk, ieteikumi garākam pārgājienam kalnos, kurus esmu apkopojusi pēc dažādiem kāpieniem Eiropā.
Kas tā par priekpilnu čūskas mēli, kas izšaujas no Lielupes mutes un zibinās Daugavas virzienā? Tā ir rīdziniece Buļļupe jeb Buldurupe, Lielupes labais atzarojums, kas atdala Daugavgrīvas salu no Rīgas. Buļļupes apskalotajos krastos gaisā virmo radošas noskaņas – zem klajas debess priecē Paula Jaunzema akmens skulptūru dārzs, vienā no Bolderājas senākajām zemnieku sētām mājo Leļļu teātra pensionētās lelles, Daugavgrīvas cietoksnī laiku pa laikam nolaižas kulturāla komēta, bet Bolderājas vārdu avangarda mākslas vēsturē ierakstījuši Hardija Lediņa un Jura Boiko leģendārie gājieni gar sliedēm.
Kā kruzuļains pavediens no Usmas ezera uz Puzes ezeru līkumo divdesmit septiņus kilometrus garā Engures upe. Tā ir viena no mazajām un šarmantajām Kurzemes upēm, kas piesaista laivotājus ar savu rimto plūdumu, mežonīgo dabu, gleznainajām ainavām un apkārt valdošo klusumu, ļaujot ieklausīties dabā un to sadzirdēt.
Populārais Liepājas tūrisma objekts “Siļķu brāķis” vēris durvis jaunās telpās – pašā Liepājas tirdzniecības kanāla krastā – Vecajā ostmalā 53, kur atrodas viens no senajiem sarkano ķieģeļu spīķeriem. Tā ir vieta, kur Liepājā nonāk jūrā nozvejotais loms, vieta, kur pilsētā atrodas zivju restorāns un notiek zivju pārstrāde. Vietas maiņa ļāvusi arī papildināt iepriekšējo ekspozīciju un to bagātināt.
Pavasarī var ne tikai vērot, kā, Ventas rumbā Kuldīgā lec zivis, bet arī doties izzinošā un piedzīvojumiem bagātā Alekšupītes ekspedīcijā. Kuldīgā tas ir nesen ieviests tūrisma piedāvājums, kas ļauj doties pārgājienā pa romantisko Vecpilsētu un paraudzīties uz to no cita skatu punkta – no upes. Kā tas notiek praktiski, un kur var nokļūt, dodoties pastaigā pa upes gultni?
Žiperīgā vidzemniece Aģe, kas pieminēta jau ''Indriķa hronikā'', iztek no Aģes ezera un skrien uz jūru. Tās krastos reiz pletušās Vidzemes lībiešu zemes, par ko liecina gan pašas upes vārds, gan apkārtējo vietu nosaukumi. Aģe tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē “mala”. Vai upe kalpojusi par kāda līvu novada malu? To varam vien minēt. Mūsdienās Aģe top par paraugu tam, kā atjaunot Latvijas upju veselību.
Vismaz reizi nedēļā dodos ārpus pilsētas, lai izbaudītu meža čalas, jūras šalkoņu un svaigu gaisu garas distances pārgājienā. Tas šķiet tik pašsaprotami – doties pie dabas, taču apmeklēt vienu un to pašu vietu var būt apnicīgi. Šajā rakstā dalīšos ar pārgājienu takām, kuras iesaku izstaigāt Latvijā un tepat kaimiņos.
Jestrā Ciecere met līkumu līkumus pāri Austrumkursas augstienei un Kursas zemienei, savā tecējumā uzņemot piecdesmit divu pieteku ūdeņus. Lai gan var pastrīdēties par upes garumu, jo dažādos avotos tas variē no piecdesmit viena līdz piecdesmit astoņiem kilometriem, tomēr pat sliktam matemātiķim ir skaidrs, ka uz katru upes kilometru sanāk apmēram pa vienai pietekai. Varen bagāta upe!
Iecava ir lielākā Lielupes labā krasta pieteka, kuras sākums meklējams ar velnišķīgu nosaukumu aplaimotajā Ellītes purvā Daudzeses pagastā. Par Iecavas garumu viedokļi atšķiras, jo tās vidustece ir tik līkumaina, ka mērinstrumenti apjūk, tomēr visplašāk izplatīts ir pieņēmums, ka Iecava rit simt piecdesmit piecu kilometru garumā.
Kurš gan nezina Audupes vārdu, vai ne? Pag, laikam tomēr lielākā daļa nezina vis! Noslēpumainā Audupe veiksmīgi paslēpusies Rīgā starp mūsu likteņupi Daugavu un tās seno gultni Vecdaugavu, ar ko sadzīvo jo īpaši draudzīgi. Audupes krastos rīta kafiju malko Mangaļsalas iemītnieki, militāra rakstura nostāstus glabā Mangaļsalas bunkuri un Daugavgrīvas skansts, gudri un izdarīgi ļaudis taisa laivas, lidmašīnas un buriniekus, laiskās peldēs dodas zirgu bari, bet Vecdaugavas ūdeņu tālākajā galā priežu mežā koķeti maskējas Vecāķu jūgendstila koka villas.
Galvenā ekipējuma sadaļa augstkalnu ekspedīcijās ir prāts un iegūtā pieredze, Latvijas Radio raidījumā “Radio vilks dabā” sprieda alpīnists ar 40 gadu pieredzi piecos dažādos kontinentos Kristaps Liepiņš. Tas atšķir cilvēkus, kas virsotnē uzkāpj, no tiem, kas to nespēj, lai gan fiziskā sagatavotība, tehniskās zināšanas un ekipējums ir līdzvērtīgs.