Dzīve & stils / Ceļošana
Populārais Liepājas tūrisma objekts “Siļķu brāķis” vēris durvis jaunās telpās – pašā Liepājas tirdzniecības kanāla krastā – Vecajā ostmalā 53, kur atrodas viens no senajiem sarkano ķieģeļu spīķeriem. Tā ir vieta, kur Liepājā nonāk jūrā nozvejotais loms, vieta, kur pilsētā atrodas zivju restorāns un notiek zivju pārstrāde. Vietas maiņa ļāvusi arī papildināt iepriekšējo ekspozīciju un to bagātināt.
Pavasarī var ne tikai vērot, kā, Ventas rumbā Kuldīgā lec zivis, bet arī doties izzinošā un piedzīvojumiem bagātā Alekšupītes ekspedīcijā. Kuldīgā tas ir nesen ieviests tūrisma piedāvājums, kas ļauj doties pārgājienā pa romantisko Vecpilsētu un paraudzīties uz to no cita skatu punkta – no upes. Kā tas notiek praktiski, un kur var nokļūt, dodoties pastaigā pa upes gultni?
Žiperīgā vidzemniece Aģe, kas pieminēta jau ''Indriķa hronikā'', iztek no Aģes ezera un skrien uz jūru. Tās krastos reiz pletušās Vidzemes lībiešu zemes, par ko liecina gan pašas upes vārds, gan apkārtējo vietu nosaukumi. Aģe tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē “mala”. Vai upe kalpojusi par kāda līvu novada malu? To varam vien minēt. Mūsdienās Aģe top par paraugu tam, kā atjaunot Latvijas upju veselību.
Vismaz reizi nedēļā dodos ārpus pilsētas, lai izbaudītu meža čalas, jūras šalkoņu un svaigu gaisu garas distances pārgājienā. Tas šķiet tik pašsaprotami – doties pie dabas, taču apmeklēt vienu un to pašu vietu var būt apnicīgi. Šajā rakstā dalīšos ar pārgājienu takām, kuras iesaku izstaigāt Latvijā un tepat kaimiņos.
Jestrā Ciecere met līkumu līkumus pāri Austrumkursas augstienei un Kursas zemienei, savā tecējumā uzņemot piecdesmit divu pieteku ūdeņus. Lai gan var pastrīdēties par upes garumu, jo dažādos avotos tas variē no piecdesmit viena līdz piecdesmit astoņiem kilometriem, tomēr pat sliktam matemātiķim ir skaidrs, ka uz katru upes kilometru sanāk apmēram pa vienai pietekai. Varen bagāta upe!
Iecava ir lielākā Lielupes labā krasta pieteka, kuras sākums meklējams ar velnišķīgu nosaukumu aplaimotajā Ellītes purvā Daudzeses pagastā. Par Iecavas garumu viedokļi atšķiras, jo tās vidustece ir tik līkumaina, ka mērinstrumenti apjūk, tomēr visplašāk izplatīts ir pieņēmums, ka Iecava rit simt piecdesmit piecu kilometru garumā.
Kurš gan nezina Audupes vārdu, vai ne? Pag, laikam tomēr lielākā daļa nezina vis! Noslēpumainā Audupe veiksmīgi paslēpusies Rīgā starp mūsu likteņupi Daugavu un tās seno gultni Vecdaugavu, ar ko sadzīvo jo īpaši draudzīgi. Audupes krastos rīta kafiju malko Mangaļsalas iemītnieki, militāra rakstura nostāstus glabā Mangaļsalas bunkuri un Daugavgrīvas skansts, gudri un izdarīgi ļaudis taisa laivas, lidmašīnas un buriniekus, laiskās peldēs dodas zirgu bari, bet Vecdaugavas ūdeņu tālākajā galā priežu mežā koķeti maskējas Vecāķu jūgendstila koka villas.
Galvenā ekipējuma sadaļa augstkalnu ekspedīcijās ir prāts un iegūtā pieredze, Latvijas Radio raidījumā “Radio vilks dabā” sprieda alpīnists ar 40 gadu pieredzi piecos dažādos kontinentos Kristaps Liepiņš. Tas atšķir cilvēkus, kas virsotnē uzkāpj, no tiem, kas to nespēj, lai gan fiziskā sagatavotība, tehniskās zināšanas un ekipējums ir līdzvērtīgs.
Andra Marta Babre (27) ir fotogrāfe un ceļotāja. Savos pirmajos pārgājienos viņa nakšņoja alās, jo tolaik nebija līdzekļu teltij. Taču pagājušajā vasarā Andra pavadīja divus mēnešus, ejot apkārt Islandei. Pasaules iepazīšanu izvēlējusies veikt lēnām – izbaudot ceļu un tā radītos piedzīvojumus, viņa stāstīja Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt”.
Tieši kovids bija iemesls tam, kādēļ alpīnists un zemessargs Juris Ulmanis pērn pavasarī pēc gandrīz divus mēnešus ilgas ekspedīcijas neuzkāpa savā septītajā virsotnē – planētas augstākajā punktā Everestā. Par spīti skābeklim mugursomā vīruss laupīja viņa spēkus un tikai diennakts attālumā no virsotnes viņam lika griezties atpakaļ. No šodienas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāmi šajā ceļā gūtie iespaidi fotogrāfijās.