Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva nemitīgi tiek pakļauta Krievijas veiktām apšaudēm, bet dzīve pilsētā turpinās, par spīti briesmām. Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance devās uz Harkivu, lai noskaidrotu, kā pilsēta pārdzīvo raķešu un vadāmo aviobumbu uzlidojumus, kā arī uzņem bēgļus no piefrontes ciemiem.
Aizvadītajā nedēļā Siguldā tika rīkota ikgadējā Valsts probācijas dienesta (VPD) struktūrvienību vadītāju vasaras skola. Parasti šī pasākuma vadošās tēmas ir saistītas ar personāla vadības jautājumiem un privātā sektora prakses adaptāciju VPD darbībā. Taču šogad par vadošo tēmu tika izvēlēta krīzes pārvaldība. VPD turpinot sadarbību ar kolēģiem Ukrainā, šogad vadītāju vasaras skolas darbā piedalījās Ukrainas probācijas dienesta pārstāvji, kas dalījās ar gūto pieredzi, pildot darba pienākumus Krievijas izvērstā pilna mēroga kara apstākļos.
Ukrainā arvien skaļāk izskan iebildumi pret to, ka gūstā nonākušajiem Krievijas karavīriem ir iespēja piezvanīt uz mājām. Ženēvas konvencija paredz, ka karagūstekņiem ir tiesības nosūtīt vēstules un kartītes tuviniekiem vismaz divas reizes mēnesī. Ukraina ir gājusi tālāk, atļaujot 15 minūšu telefonsarunas. Tas darīts ar cerību, ka Krievija atbildēs ar to pašu. Taču attiecīgs atbildes žests no Krievijas puses nav sekojis.
Harkivā pirmdien izsludināta kārtējā sēru diena. Pilsētā piemin 25. maijā Krievijas uzbrukumā Harkivas lielveikalam nogalinātos iedzīvotājus. Ukrainas prezidents aicināja sabiedrotos būt izlēmīgākiem un atļaut izmantot sabiedroto ieročus triecieniem pa krievu karaspēka militārajām bāzēm, no kurām tiek veikti uzbrukumi Ukrainas pilsētām.
Ar Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) lidrobotu svētdien Krievijā Orenburgas apgabala Orskā veikts trieciens mērķu tālās atpazīšanas radiolokācijas stacijai "Voroņež M", ukraiņu bezpilota lidaparātam uzstādot jaunu nolidotā attāluma rekordu. Uzbrukums mērķim noticis netālu no Kazahstānas robežas.
Vācijas un Itālijas līderi noraidījuši iespēju dot atļauju izmantot to Ukrainai piegādātos ieročus Krievija teritorijā. Šādu aicinājumu pagājušajā nedēļā pauda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ieradies Harkivā, kura pēdējās dienās ir cietusi no Krievijas armijas apšaudēm. Video uzrunā no šīs pilsētas Zelenskis aicināja pasaules līderus, tostarp ASV prezidentu Džo Baidenu un Ķīnas līderi Sji Dziņpinu, aktīvāk iesaistīties jūnijā Šveicē gaidāmā miera samita sagatavošanā.
Ukrainas armija pašlaik piedzīvo īpaši spēcīgu uzbrukumu Harkivas apgabalā. Par Harkivas krišanu satraukties nav pamata, jo Ukrainas otrās lielākās pilsētas ieņemšana šobrīd nav Krievijas spēkos, bet tas arī nav okupantu galvenais mērķis – Krievijas prioritāte ir Ukrainas dienvidi un austrumi, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.