Latvija plāno ar Ukrainu slēgt vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, apņemoties šogad un nākamos divus gadus sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma projekta.
Ietekme uz ekonomiku
Opozīcijas iecere uzdot valdībai pilnībā atteikties no Latvijas ekonomiskās sadarbības ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju neguva atbalstu, un pēc debatēm, priekšlikuma atsaukšanas un jaunas lēmuma versijas iesniegšanas Saeima pieņēma aicinājumu Eiropas Savienības (ES) līmenī strādāt pie mangāna rūdas iekļaušanas sankciju sarakstā, bet reģiona līmenī ierobežot militārajā industrijā izmantojamo preču tranzītu un eksportu. Opozīcija šo lēmumu kritizēja kā "ļenganu" un konkrētu rīcību neparedzošu.
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" bija viena no pēdējām, kas izlidoja no Ukrainas pirms pilna apmēra iebrukuma sākuma, un gribētu būt starp pirmajām aviokompānijām, kas uz šo valsti atsāk lidojumus, kad tas būs droši, tā pirmdien Kijivā pauda kompānijas vadītājs Martins Gauss. Lidojumus uz un no Kijivas, Ļvivas un pakāpeniski arī Odesas varētu atsākt, tiklīdz karš būs beidzies un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) paziņos, ka ir atkal droši veikt lidojumus uz un no Ukrainas.
Caur Latvijas ostām uz Krieviju joprojām turpina plūst mangāna rūda, ko izmanto agresorvalsts militārā rūpniecība. Gan iedzīvotāji, gan Saeimas koalīcijas un opozīcijas pārstāvji uzskata, ka mangāna rūdas tranzīts caur Latviju uz Krieviju ir jāpārtrauc. Vienlaikus eksperti brīdina – tranzīta aizliegšana ietekmēs gan ostu darbību, gan nodarbinātību. Lai arī tiek strādāts pie mangāna rūdas iekļaušanas Eiropas Savienības (ES) sankciju paketē pret Krieviju, Latvijā saglabājas augstāks sankciju apiešanas risks nekā citur ES.
Mangāna rūdas tranzīts uz Krieviju ir jāpārtrauc, un, lai to izdarītu, Latvija varētu izmantot esošos Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstus, jo mangāna rūdai ir duālais militārais pielietojums, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Strauji pieaudzis eksports uz trešajām valstīm, kas robežojas ar Krieviju. Daļu no tā varētu skaidrot ar pārorientēšanos uz citiem tirgiem Krievijas sāktā kara dēļ, bet Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē vairākkārt izskanēja, ka patiesais eksporta pieauguma iemesls ir Krievijai piemēroto sankciju apiešana. Izskanēja aicinājumi meklēt risinājumus, lai to pārtrauktu.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība (ES) pret agresorvalsti vērsusi veselas 13 sankciju kārtas. Taču neviena no tām nav skārusi mangāna rūdu, no kuras tiek izgatavoti ieroči, un kura uz Krieviju plūst arī caur Latvijas dzelzceļu un ostām. Šim jautājumam ministrijas apņēmušās meklēt risinājumu. Taču tas atklājis jautājumu – vai šī mangāna rūda ir vienīgais "caurums" ES sankcijās un vai gadījumā neapzināti nestiprinām Krievijas militāro spēku arī citos veidos.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".
Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.