Lieta ierosināta pēc Danas Džibuti un Dominika Džibuti pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji esot skolēni, "kuri identificē sevi ar Latvijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm, viņu dzimtā valoda nav Latvijas valsts valoda, bet gan mazākumtautību valoda" – krievu valoda, un "viņi mācās privātajā izglītības iestādē mazākumtautību izglītības programmās pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē".
Pieteikuma iesniedzēji lūdza ST pārbaudīt 2022. gadā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka mācības tikai valsts valodā arī privātskolās. Iesniedzēju ieskatā apstrīdētās normas neatbilst Satversmei.
Apstrīdētās likuma un likuma grozījumu normas:
- Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļa nosaka, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā.
- Ar 2022. gada 29. septembra likumu "Grozījumi Izglītības likumā" paredzēts izslēgt Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 2. punktu, 38. panta otrās daļas 1. punktu un 41. pantu. Proti, ar šiem grozījumiem izslēgtas visas normas Izglītības likumā, kas paredzēja vispārējās izglītības iegūšanu mazākumtautību izglītības programmās.
- Izglītības likuma pārejas noteikumu 102. punkta 1. apakšpunkts nosaka, ka grozījumi, kas paredz izslēgt šā likuma pantu par mazākumtautības izglītības programmu, stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī – attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē.
Iesniedzēji prasīja vērtēt Izglītības likuma normu atbilstību atbilstību Satversmes 1. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam.
- Satversmes 1. pants: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
- Satversmes 112. pants: Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.
- Satversmes 114. pants: Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Pieteikuma iesniedzēju pārstāve, zvērināta advokāte Inese Nikuļceva kā galvenos pieteikuma argumentus iezīmēja, ka privātajās mācību iestādēs ir jābūt lielākai izvēles brīvībai attiecībā uz mācību valodu, jo vecāki paši apmaksā mācības.
Nikuļceva sacīja: "Šie konkrētie bērni iepriekš mācījās daļēji krievu valodā, un bērni neiebilst pret latviešu valodu, bet vēlas vismaz kādā daļā turpināt mācības mazākumtautības valodā. Tā ir tā prasījuma būtība, tātad atcelt un atzīt par Satversmei neatbilstošus šos grozījumus Izglītības likumā. Par privātām skolām te ir iesaistīta ne tikai Satversme, bet arī Mazākumtautību konvencija, un tur ir specifiska norma, kas tieši paredz, ka mazākumtautībām ir jābūt tiesībām uz savām privātajām skolām."
Taisot nolēmumu, ST secināja, ka papildus tiesas sēdēs noskaidrotajiem faktiskajiem apstākļiem un juridiskajiem argumentiem ir nepieciešams noskaidrot vēl citus lietas izspriešanai būtiskus jautājumus par valsts valodas lietojumu izglītības procesā mazākumtautību privātajās izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības pakāpē. Tādējādi ST nebija iespējams pasludināt spriedumu 16. maijā.
Līdz ar to ir jāatsāk lietas izskatīšana pēc būtības.
ST nolēma atsākt lietas izskatīšanu tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos 2024. gada 6. jūnijā pulksten 10.00.
Vērtēs, vai bērnudārzos var sasniegt nostādītos mērķus
ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš skaidroja, ka bērnudārzā, atbilstoši vecuma posmiem, noteikts, kādi rezultāti bērnam pirmsskolā jāsasniedz. Tie noteikti pirms lēmuma atteikties no mazākumtautību programmām krievu valodā.
Pirmsskolas izglītība no 5 gadu vecuma Latvijā ir obligāta, bet no pusotra līdz 5 gadu vecumam – nav. Tomēr tieši pirmskolas izglītības programmā šis sadalījums ir citādāks un ir izdalīti trīs posmi: bērni vecumā no pusotra līdz 3 gadiem, bērni vecumā no 4 līdz 5 gadiem un bērni vecumā no 5 līdz 7 gadiem.
Laviņš atzīmēja, ka ST vērtēs, vai privātajās izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības pakāpē visos vecuma posmos var nodrošināt izglītības procesu valsts valodā un sasniegt mērķus, kas bērniem attiecīgā vecumā jāsasniedz, nodrošinot mazākumtautību tiesības un stiprinot valsts valodu.
Savukārt saistībā ar prasību par privāto izglītību pamatskolas pakāpē ST papildus nekādus apstākļus nav vairs nepieciešams noskaidrot.
"Mēs esam konstatējuši, ka bērnudārza līmenī bērni tiek iedalīti dažādos vecumposmos. Un mums ir ļoti būtiski šobrīd noskaidrot, kā vienlīdz var sasniegt mērķus – valsts valodas stiprināšana – un vienlīdz tiek nodrošināts, lai tie bērni, kas pieder pie mazākumtautībām, spētu attīstīt un saglabāt savu valodu, kultūru un etnisko savdabību. (..) Attiecībā uz skolām mums nav nepieciešamība papildus noskaidrot apstākļus," paskaidroja Laviņš.
Pieteikuma iesniedzēji ar šādu pavērsienu ir apmierināti un gribētu, lai privātajās izglītības iestādēs ļauj mācīt bilingvāli. Ģimene uzskatot, ka trīs gadu vecumā bērnudārzā runāt latviešu valodā esot par agru. Lai arī valsts valoda ir latviešu valoda.
Pieteicēju tēvs Tengizs Džibuti sacīja: "Šeit ir Latvija. Nu, protams! Bet mēs zinām, ka mūsu kaimiņiem arī Igaunijā tagad notiek līdzīga reforma, un privātās izglītības iestādes ir ārpus tās. (..) Krievu valoda, bet arī mēs runājam par ivritu, mēs runājam par romu valodu."
Valsti pārstāvošais advokāts Sandis Bērtaitis sacīja, ka Saeimas pozīcija paliek tāda pati attiecībā uz privātām mācību iestādēm, arī bērnudārziem.
Bērtaitis norādīja: "Tās ir privātās skolas, taču tajā pašā laikā izglītības apguves rezultātā valsts izsniedz diplomu par attiecīgās izglītības ieguvi. Tādējādi valsts uzņemas atbildību par šīs izglītības kvalitāti un atbilstību noteiktajam standartam, tostarp arī valsts valodas zināšanām."
Privātskolu asociācija: Šī prasība ir unikāls gadījums
Savukārt Latvijas privātskolu asociācijas prezidente Anna Jermakoviča pauda, ka kopumā privātskolas gana veiksmīgi īsteno pāreju uz vienotu izglītības programmu valsts valodā. Turklāt organizācijas pārstāve piedalās arī Izglītības un zinātnes ministrijas mazakumtautību darba grupā, kurā arī visas mazākumtautību skolas sen vienojušās par vienoto valsts valodas politiku, un šo prasību viņa sauca par unikālu gadījumu.
Jermakoviča pauda: "Tāpat arī privātskolas ir pārgājušas uz vienotu valodas modeli. Valsts valodā tiek īstenota izglītības programma, un šīm skolām nav nekādas problēmas ar jauno mācību saturu un programmām. Šis gadījums ir viens un unikāls, kur viens vecāks iestājas par vienu bērnu, kas mācās vēl pirmskolas izglītības iestādē,un otrs privātā izglītības iestādē, bet pašām šīm iestādēm problēmu nav. Vadītāji un pedagogi jau īsteno to, ko valsts prasa. Ja vecākam kā indivīdam ir kādas citas prasības, nu, tad to izskatīs Satversmes tiesa."
Jermakoviča vēl norādīja, ka kopumā Latvijā ir ap 75 privātskolām un šajā asociācijā ir vairākums – aptuveni divas trešdaļas no tām.
KONTEKSTS:
No 2023. gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāriet 1., 4., 7. klasē. No 2024. gada rudens – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīkoja pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības un pamatizglītības programmās.
