Pārsimt iedzīvotāju nelielajam Upītes ciemam ir savs nemateriālā kultūras mantojuma centrs. Slišānu dzimta no šīs nomaļās vietas gadu desmitiem izzina un popularizē latgaliešu kultūru. Svētkiem un attīstībai finansējumu meklē, rakstot projektus, bet ikdienas darbu apmaksā pašvaldība.
"Tāda jocīga sajūta. Pēdējā laikā braucu un pa radio klausos, ka eksperti saka, viss uzlabojas, kļūst labāk, prognozē, ka pat Latvijā vidējās algas augs. Tad te mūsu novadā viss nezin kāpēc citadi," komentēja nemateriālā kultūras mantojuma centra "Upīte" vadītājs Andris Slišāns.
Viņš vēl domā, vai samierināties un piekrist Balvu novada pašvaldības piedāvājumam turpināt strādāt. Tad līdz šim darītais jāpaveic četrās, nevis piecās darba dienās un jāsamierinās ar mazāku algu – par 20%. Viņa kolēģe jau piekritusi, jo darbs patīk un trešajā brīvajā dienā varēs pievērties lietām, kam citkārt laika pietrūka. Viens mīnus gan ir.
"Bija jau skumji, jā. Tāpēc ka naudas paliek mazāk. Bibliotekāriem nav nekāda lielā alga," neslēpa Upītes bibliotēkas vadītāja Lolita Spridzāne.
Balvu novadā strādā ap 1900 darbinieku.
Pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem un citu atsevišķu grupu darbiniekiem uz četru darba dienu nedēļu netiek lūgts pāriet, apgalvo Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija). Taču arī viņu vidū ir tādi, kam darbu nāksies zaudēt optimizācijas dēļ.
"Mēs pieņēmām lēmumu varbūt nedaudz pārsteidzīgi, maz diskutējot ar darbiniekiem, kas, protams, daudzus darbiniekus varbūt skumdina jeb aizskāra. Bet mēs pieliksim pūles, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie normāla darba laika. (..) Ir arī cilvēki, kas varbūt jau sen kaut ko dzīvē gribēja pamainīt, un šis ir īstais brīdis, saņemot atlaišanas pabalstu," pauda Maksimovs.
Trauksmes zvanus par vairāku miljonu eiro trūkumu Balvu novada maciņā janvārī sāka skandināt domes deputāti no Latvijas Zaļās partijas. Budžets tapa ar solījumiem, ka sekos reformas, administratīvā sloga samazināšana. Izveidotas pagastu apvienības, pieņemti lēmumi par skolu slēgšanu, bet nodokļu ienākumi izrādījušies ne tik lieli, kā prognozēts, saka domes priekšsēdētājs. Viņa priekštecis, agrākais Balvu novada priekšsēdētājs un pašreizējais novada domes deputāts Jānis Trupovnieks (Latvijas Zaļā partija) prognozē, ka iecerētais ilgtermiņā situāciju pasliktinās: "Gluži tāpat kā 2008. gadā no Latvijas izbrauca daudz cilvēku finansiālā sloga dēļ, tā arī šeit it sevišķi gados jauni un jaunas ģimenes, iespējams, meklēs kādu citu gan darba vietu, gan dzīves vietu."
Jāatzīmē, ka Trupovnieks pats kā domes priekšsēdētājs 2009. gadā līdzīgi rosināja samazināt darba laiku pašvaldības darbiniekiem. Iepriekšējā reformā Balvu novadā apvienoja četrus novadus un pie varas nokļuva nevis balvēnieši, bet bijušie Rugāju un Viļakas priekšnieki.
Liela naudas cauruma, kā piemēram spa, Balvu novadā nav. Vietējie gan ir neizpratnē, kāpēc bija jāiegulda vairākos atsevišķos objektos. Piemēram, remontēta Rugāju pagastmāja un Baltinavas muzejs. "Visiem ir viens jautājums, ko mēs esam palaiduši garām. Vai kāda informācija mums tomēr nav tikusi sniegta," norādīja Trupovnieks. Deputāts ar domubiedriem domē apsver to lūgt pārbaudīt Valsts kontrolei.
Finanšu ministrijā aprīļa beigās dota zaļā gaisma Balvu novada lūgumam pēc aizņēmuma 2,4 miljonu eiro vērtībā.
