Īsā piegādes ķēde ir risinājums, kas nodrošina ražotājiem iespējas nogādāt preci patērētājiem, bet patērētājiem – iegādāties kvalitatīvu vietējo produktu. Preiļu novadam ir sava vīzija par šādas ķēdes jeb sadarbības tīkla izveidi, norādīja pašvaldības izpilddirektors Aigars Zīmelis:
"Šajā pārtikas ķēdē ir iesaistīti vairāki posmi. Tie ir zemnieki, bioloģiskie zemnieki, kuriem caur šo būs garantēts viņu saražotās produkcijas noiets. Tad ir vietējie ēdinātāji, ražotāji un sadarbības partneri – Lauku konsultāciju birojs un vietējā Preiļu partnerība "Kūpā", kuri tad arī izstrādās šo algoritmu, pēc kura mēs vadīsimies. Nedarīt neko nevar. Šīs visas izmaksas plus pakalpojuma kvalitāte, tā pieejamība šobrīd un nepieejamība pēc kāda laika arī mums liek domāt, kā mēs ēdināsim skolas, pansionātus, slimnīcu."
Zemnieku saimniecības veido 56% uzņēmējdarbības vides
Preiļu novads ir salīdzinoši neliela pašvaldība lauku reģionā, kur lauksaimniecība ir dominējošā. Par to liecina augstais zemnieku saimniecību īpatsvars – vismaz 56% no kopējās uzņēmējdarbības vides. Tāpēc ideja par bioloģisko dārzeņu audzētāju iesaisti kooperācijā un dalība īsās piegādes ķēdēs nav nejauša, atzina Preiļu priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un labklājības jautājumos Ineta Anspoka (Zaļo un Zemnieku savienība):
"Tie zemnieki mums ir dažādi, gan lielāki, gan mazāki, arī daudz risku šobrīd nozarei.
Kooperatīvs vai tāda kopīga savienība ir lielākas garantijas un lielākas iespējas, un arī mums tā ir drošības sajūta. Ēdiens jāpasniedz katru dienu, un tā ir mūsu kopīga atbildība, kā tas tiks nodrošināts.
Vietējā pārtika nozīmē to, kas tas ir pēc iespējas tuvāk teritoriāli, tie ir transporta izdevumi. Tāpēc iespēju robežās centīsimies palīdzēt, iedrošināt, uzmundrināt un savākt visus spēkus, lai mums izdotos šis iepirkums un mēs nonāktu pie savējiem."
Saimniecības priecē pašvaldības iniciatīva
Priecīga par pašvaldības iniciatīvu ir zemniece Marta Vutnāne no Sīļukalna pagasta. Viņa ar ģimeni gatava uzreiz iekļauties īsajā piegādes ķēdē, arī piedāvājums ir: "Varam piedāvāt dārzeņus un ogas – zemenes un mellenes. Esam ceļā arī uz pārstrādi, tad ar laiku tie varētu būt kādi marinējumi un ievārījumi. Varam piedāvāt šobrīd līdz 8 tonnām kartupeļu, ir burkāni, bietītes līdz tonnai. Protams, ja tā lieta aiziet un viss notiek, tad arī apjomi var augt."
Zemniekiem kooperācija nāks tikai par labu, uzsvēra zemniece, jo šobrīd vienam tirgū izdzīvot ir grūti:
"Apjomi ir mazi, riskēt un investēt lielos apjomos ar tādu domu, ka varbūt kaut kur kaut ko mēs realizēsim, ir pārgalvīgi. Rīga arī no mums ir tālu.
Pašvaldība mūs šobrīd šādi savāc kopā, ka mums pašiem nav jāiet un bezmaz vai pie katrām durvīm jāklauvē. Te mēs uzreiz būsim kā viena kopa."
Arī "Lazdānu mājas ogas" saimniece Sanita Anspoka gatava iesaistei šādā tīklā vai sadarbības ķēdē: "Mūsu pamatnodarbošanās ir zemeņu audzēšana, taču ar katru gadu mēs attīstāmies. Šogad arī mums ir izauguši tomātu stādi un paprika un vēl hektārs ar dažādiem dārzeņiem taps."
Ir patīkami, ka pašvaldība sāk piedomāt par zaļajiem iepirkumiem, viņa sacīja, norādot, ka ir ļoti svarīgi vietējiem baudīt pašu saražoto. Tāpat kooperēšanās dotu iespēju arī mazajiem lauksaimniekiem piedalīties iepirkumos. "Ja viens pats mazais lauksaimnieks varbūt nevar izpildīt šos apjomus, kopā saejot mēs varam justies drošāk," vērtēja Sanita Anspoka.
Ēdnīcas vadītāja: Tracina, ka kartupeļus ved no Rīgas
Primāri vietējā bioloģiskā produkcija nonāks pašu novada iestādēs un skolās. Skolu ēdnīcas to atbalsta un gaida, apliecināja Riebiņu vidusskolas ēdnīcas vadītāja Anita Cakule:
"Noteikti esmu par, jo mani tracina, ka man kartupeļus ved no Rīgas. Kad mūsu zemnieki tepat izaudzē, tad varbūt tas noiets nav un tad vienkārši neaudzē, ja nav šī noieta. Ja tas viss attīstīsies, mēs ļoti labi labprāt strādāsim ar vietējo produkciju."
Lai aktivizētu vietējās produkcijas ražotājus kooperēties un iesaistīties ātrās piegādes ķēdēs, Preiļu novada dome tuvākajā laikā rīkos kopīgas tikšanās un izglītojošus pasākumus.
