Šobrīd apkopotie rezultāti liecina, ka Konservatīvā partija dažādās pašvaldībās ir zaudējusi vairāk kā 100 deputātu vietas. Konservatīvie saņēmuši 130-150 vietas, bet leiboristiem ievēlēti ap 400 deputātu.
Plaši panākumi leiboristiem
Lielbritānijas politikas analītiķi spriež, ka konservatīvajiem šie varētu būt vieni no sliktākajiem vēlēšanu rezultātiem pēdējās desmitgadēs.
Leiboristi atguvuši kontroli Anglijas pilsētu un reģionu padomēs, kas nav bijušas to pārziņā desmitgadēm.
Sliktāki rezultāti leiboristiem bijuši pašvaldībās ar lielu musulmaņu skaitu, arī Oldemā Anglijas ziemeļaustrumos, kur partijas kandidātiem klājās grūti. Visticamāk, tam par iemeslu bija leiboristu līdera Kīra Stārmera stingri paustais atbalsts Izraēlai.
Leiboristi guvuši uzvaras apvidos, kas pārliecinoši balsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības un kur vēlāk tie cieta sakāvi Borisa Džonsona laikā, arī Hārtlipūlā un Tarekā.
Leiboristi arī izcīnījuši uzvaru Rašmorā, kur ir daudz ar militāro nozari saistītu iedzīvotāju un kur leiboristi līdz šim nekad nebija uzvarējuši.
Leiboristiem nozīmīgākais panākums bijis ārpuskārtas vēlēšanās par Lielbritānijas parlamenta deputāta vietu no Blekpūlas dienvidu vēlēšanu apgabala. Tajā leiboristu kandidāts saņēmis trīsreiz lielāku balsu skaitu nekā konservatīvo kandidāts.
Tests pirms parlamenta vēlēšanām
Leiboristu līderis Kīrs Stārmers uzrunā pēc vēlēšanu paziņošanas teica, ka šis balsojums ir skaidrs signāls konservatīvo valdībai.
"Šeit, Blekpūlā, tika nosūtīta ziņa tieši premjerministram. Tieši premjerministram, jo šis ir balsojums par parlamentu. Šī ir tieši adresēta Riši Sunakam, sakot, ka mums ir apnicis jūsu pagrimums, jūsu haoss, jūsu šķeltniecība, un mēs vēlamies pārmaiņas. Mēs vēlamies virzīties kopā ar Leiboristu partiju."
"Acīmredzami žēl zaudēt labus, kārtīgi strādājošos konservatīvo deputātus. Esmu pateicīgs viņiem par visu viņu darbu pašvaldību labā – zemāku īpašuma nodokļu saglabāšana, pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem," atzina Sunaks.
Kā jau daudzās valstīs arī Lielbritānijā pašvaldību vēlēšanas kalpo par sava veida rādītāju tam, kāds varētu būt atbalsts noteiktā brīdī pie varas esošajai partijai.
Konservatīvā partija pie varas Lielbritānijā ir nepārtraukti jau 14 gadus, bet šīs pašvaldību vēlēšanas notikušas esošā parlamenta pilnvaru termiņa pēdējā posmā.
Pēdējās britu parlamenta vēlēšanas notika 2019. gada decembrī. Toreiz toriju labos panākumus sekmēja Borisa Džonsona solījums nodrošināt pilnīgu Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Saskaņā ar likumu, nākamajām parlamenta vēlēšanām ir jānotiek vēlākais 2025. gada janvārī. Premjerministrs Riši Sunaks iepriekš teicis, ka vēlēšanas tiks rīkotas jau šogad.
Konservatīvajiem draud sakāve parlamenta vēlēšanās
Pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošana turpināsies arī sestdien, un Sunaks cer, ka izdosies izcīnīt dažus uzvaras punktus, arī vairākās svarīgās mēru vēlēšanās, lai kliedētu runas par Konservatīvo partijas vadības maiņu pirms parlamenta vēlēšanām, kas var notikt pat jau nākammēnes.
Izredzes uz premjera amata saglabāšanu stiprinātos, ja konservatīvo kandidātiem izdotos gūt uzvaru mēra vēlēšanās Tīzas ielejā un Rietummidlendā.
Sagaidāms, ka pašreizējais mērs leiborists Sadiks Hans būs guvis uzvaru Londonas mēra vēlēšanās. Šī balsojuma rezultāti tiks paziņoti sestdien.
"Sky News" politikas nodaļas redaktora vietnieks Semss Koutss saka, ka atbalsta zudumu konservatīvajiem ietekmē vairāki faktori – nav vairs jādzenas pēc breksita, leiboristus vairs nevada Džeremijs Korbins. Balsis torijiem atņem arī konkurējošā partija "Reform UK".
"Valsts joprojām vairāk sliecas noskaņot balsot par leiboristiem nekā konservatīvajiem. Tas nav mainījies pēdējo 12 mēnešu laikā. Ja lietas nemainās līdz parlamenta vēlēšanām, kas varētu notikt pēc sešiem mēnešiem, konservatīvajiem draud sakāve," sarunā ar BBC spriež Stratklaidas Universitātes profesors Džons Kērtiss.
Leiboristi uzlabotu sadarbību ar ES
Valsts mēroga sabiedriskās domas aptaujās leiboristi šobrīd konservatīvos apsteidz par 20 procentpunktiem. Pārvēršot šos skaitļus vēlēšanu rezultātos, tie varētu nozīmēt pārliecinošu uzvaru, līdzīgu tai, kādu leiboristi izcīnīja 1997. gadā Tonija Blēra vadībā.
Izdevuma "Politico" apkopotie aptauju dati rāda, ka atbalsts leiboristiem pēdējā gada laikā svārstās 43-45 procentu robežās, bet konservatīvo – 23 līdz 28 procentu robežās.
Uzvaras gadījumā leiboristi sola saglabāt nelokāmu atbalstu Ukrainai. Partija sola arī padziļināt Lielbritānijas sadarbību ar Eiropas Savienību, rosinot noslēgt jaunu vienošanos starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju drošības jautājumos.
Partijas atbildīgā amatpersona Deivids Lammijs iepriekš paudis, ka ir svarīgi uzturēt dialogu ar Eiropu, ņemot vērā tās nozīmi valsts drošībā un ekonomikā.
