Mākslas mese "NADA" ("New Art Dealer Alliance") ir bezpeļņas organizācija, kas 2002. gadā dibināta Ņujorkā un ir pasaules mēroga epicentrs jaunām un atzītām galerijām un māksliniekiem. Ik gadu tā pulcē tūkstošiem apmeklētāju, un šogad tā norisinājās no 2. līdz 5. maijam Čelsijas rietumu galeriju rajonā Manhatenā. Tajā izstādīti tika arī vienpadsmit Indriķa Ģelža darbi.
Šai mesei pats mākslinieks savu dalību pieteikt nevar – to dara viņu pārstāvošās galerijas, kurām jāiztur konkurss. Mākslinieka Indriķa Ģelža darbus mesē piedāvāja Beļģijas galerija "Tatjana Pieters", kurā mākslinieks rezidē kopš 2020. gada. Pasākumā katru galeriju pārstāv pieci līdz divdesmit mākslinieki, un, kā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" norāda Ģelzis, "galeristam ir jājūt, ka tu esi mākslinieks, kas tiešām piemērots šim notikumam, ka tu varētu rezonēt un ka šis būs abpusēji noderīgs notikums".
Mesē, solo prezentācijā, izstādīti 11 mākslinieka darbi, – sērija, kas aizsākta 2015. gadā un kura tapusi, pirmajam darbam kalpojot par sākumu otrajam, otrajam – trešajam, trešajam – nākamajam. Tajos redzams "šī laika atspoguļojums – kā es jūtos par kopējo klimatu pasaulē un kāda bijusi mana mākslinieciskā prakse. Man ir svarīgi, lai šie darbi ir interpretējami, jo, lai arī neesmu politiski ļoti skaļš mākslinieks, caur manu poētiku var saklausīt manas pārdomas par pasauli," skaidro Ģelzis.
Lai gan, kā jau nosaukums to ietver, pasākuma būtiska daļa ir mākslas tirgus, Ģelzim tas ir sekundāri, pašu pasākumu viņš vairāk uzlūkojot kā konferenci, kurā "galvenais moments ir šis satikšanās brīdis starp galeristiem, kolekcionāriem, muzeja cilvēkiem, kuratoriem, mākslas zinātniekiem, citiem māksliniekiem un plašāku auditoriju".
Pēc piedalīšanās mesē Ģelzis stāsta, ka "sajūta ir tāda, ka esmu atbraucis, sasmēlies pilnas plaukstas ūdens, un skaidrs, ka tās iespējas, kuras man tagad ir dotas, lēnītēm iztecēs starp pirkstu starpām, tāpēc tagad mēs ar galeristu centīsimies uzķert, ko nu spējam no tā visa." Mākslinieks arī uzsver, ka cenšas atbalstīt vietējos Latvijas māksliniekus un, ieraudzījis kādu potenciālu mākslinieku, vienmēr padalās šajā informācijā ar galeristiem. "Tomēr," piebilst Indriķis, "šos lēmumus es nevaru ietekmēt, jo galeristiem ir pavisam cita mēraukla, pēc kuras vērtēt mākslinieku."
