"Pavisam vienkārši runājot, par digitālajiem atkritumiem var kļūt jebkādas datnes, ko mēs elektroniski radām – vai tās būtu fotogrāfijas, vai e-pasti, vai jaunumu izsūtnes, ko organizācijas bieži veido. Arī kaut kādas sarakstes, kas ir izveidotas, bet vairs netiek izmantotas un nav izdzēstas," stāstīja Sprugaine.
Sprugaine skaidroja, ka viss, kas tiek uzglabāts mūsu viedtālrunī vai datorā, patērē enerģiju. Kāds par šo enerģiju maksā, bet visi kopā mēs maksājam par to ar CO2 izmešu daudzuma palielināšanu.
"Diemžēl tas ir fakts. Katrs neaizvērtais interneta pārlūka šķirklis patērē reālu enerģiju un rada reālus CO2 izmešus. Tāpat kā katrs e-pasts, tāpat kā katrs neatvērtais e-pasts, kas iekritis mūsu e-pasta kastītē, nav izdzēsts un turpina kaut kur dzīvot," norādīja Sprugaine.
Daudziem neizdzēstas e-pasta vēstules vai bildes var šķist kā sīkums, taču pasaules kontekstā tas viss rada milzīgus digitālo atkritumu apjomus.
"Digitālie atkritumi nesmird, rokas nesmērē, neuzkrājas redzamā vietā, kas varētu traucēt, uz ielas arī nemētājas, bet tie ir, un tā ir realitāte, ko mēs nevaram vairs ignorēt," uzsvēra Sprugaine.
Turklāt digitālie atkritumi mūsu viedierīcēs nereti aizņem arī ļoti daudz atmiņas un pat palēnina telefona vai datora darbību, norādīja Sprugaine.
"Mēs varam ieskatīties viedtālruņos, cik kura aplikācija ir izmantota vai neizmantota. Ja tā ir neizmantota, tad tas ir digitālais atkritums. Tāpat, cik ir mūsu neizmantoto sociālo tīklu kontu, cik fotogrāfiju. Tas fotogrāfiju apjoms pasaulē ir patiesi milzīgs," Sprugaine skaidroja.
Viedtālruņu un citu ierīču iztīrīšana no digitālajiem atkritumiem nāk par labu ne tikai planētai, bet arī katra paša drošībai.
"Reizi pa reizei, sevišķi tādā pavasara laikā, Lielās talkas laikā, es ieteiktu iziet cauri aplikāciju milzīgajam sarakstam, kas ir sainstalētas mūsu aipados un telefonos, un apskatīties, kuras no tām mums patiesi ir vajadzīgas. Jo ir aplikācijas, kuras strādā fonā arī tad, ja mēs tās aktīvi neizmantojam," ieteica Ludviga.
Nereti cilvēku telefonos mājo lietotnes jeb aplikācijas, kas, piemēram, ir sen bankrotējuši Ķīnas interneta veikali, kuros, iespējams, aizvien ir aktivizēta maksājumu karte. Vai lietotnes, kurām sen jau pieejami atjauninājumi.
"Ieejam vai nu "Playstore", vai "Appstore", atšķirībā kādas operētājsistēmas telefons mums ir, un paskatāmies, vai nevajag kādu aplikāciju atjaunot. To gan mums vajadzētu tīri no drošības perspektīvas paskatīties," ieteica Ludviga.
Protams, ir lietotnes, kas ir nepieciešamas un noderīgas arī tad, ja netiek izmantotas bieži, bet, piemēram, vienreiz vai divreiz gadā. Nav nepieciešamības tās dzēst ārā, svarīgāk ir aizdomāties par tiem digitālajiem atkritumiem, kas nedod nekādu pienesumu.
"Mēs nekādā ziņā neaicinām un neaģitējam neizmantot tehnoloģiju priekšrocības, bet pasvērt tos klikšķus. Katrs klikšķis ir 0,8 grami CO2 – katrs klikšķis. Viens e-pasts ir, sākot no 0,3 līdz 4 gramiem CO2. Ja ir jāraksta e-pasts, tas ir jāraksta, un absolūti jāizmanto digitālās vides priekšrocības, bet padomājam par tiem e-pastiem, ko mēs saņemam, – vienkārši atsakāmies no tiem jaunumiem, jo reklāmas e-pasts ir 10 grami CO2, un cik bieži mēs tos atveram?" norādīja Sprugaine.
Bieži vien, reģistrējoties interneta veikalos vai citos portālos, abonējam arī to reklāmas e-pastus, kas no dažādām adresēm pienāk turpat vai katru dienu, bet atvērti tiek salīdzinoši reti. Tie ir digitālie atkritumi, kurus varētu arī neveidot, ja atteiktos no nevajadzīgu jaunumu un reklāmu saņemšanas.
