Komandiere sacīja: "Manas mammas versija ir, ka trīs gadu vecumā es jau pateicu, ka būšu karavīrs. To es pat neatceros, bet tā radi mēļo. Pēc savas uzvedības bērnībā, cik es sevi atceros, man ir vecākais brālis, un man, protams, patika visas šīs kariņu spēlītes un puišu spēles. Bet, godīgi sakot, jau ļoti apzināti es to gribēju laikam vidusskolā, mani tas ļoti vilināja."
Apzināta izvēle, par kuru joprojām viņa ir ļoti gandarīta un priecīga, jo kā pati atzīst, dzīvē dara to, kas patīk. "Ceļš līdz komandierim – 26 gadi. Pakāpenisks, loģisks, ar amatiem: vada komandieris, rotas komandieris, štāba virsnieks. Tas tiešām tāds interesants, sarežģīts ceļš, un tā viņš loģiski ir novedis," viņa sacīja.
Savu ikdienas darbu komandiere sauc par interesantu un ļoti dažādu.
"Es esmu šī bataljona šīs vienības vadītāja. Bataljonam ir NBS komandieris, Apvienotais štābs. Viņš ir iedevis uzdevumus, kas mums ir jāpilda gan miera laikā, gan krīzes laikā, un mans kā vadītāja uzdevums ir pārliecināties, ka mēs kā vienība ikdienā trenējamies šiem uzdevumiem, mācāmies, lai gadījumā, ja kas, mēs spētu pildīt krīzes laika uzdevumus un arī nodrošinātu ikdienu."
Kā ik gadu komandiere arī šogad svinēs 4. maiju – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu.
"Mēs brauksim uz Rēzekni, jo tur notiks militārā parāde. NBS vienības un arī Iekšlietu ministrijas vienības piedalās šajā parādē. Īstenībā tas ir tiešām pagodinājums, jo mums būs iespēja ar citiem kolēģiem stāvēt formastērpos, un tas piešķir dienai vēl lielāku svinīgumu," viņa sacīja.
Pēc parādes, kā ierasts, būs svinības ģimenes lokā, turklāt šogad plašākas nekā parasti.
"Būsim vienoti kopīgi ar radiem. Es nāku no Rēzeknes, un būs iespēja satikt visu savu kuplo saimi, dzimtu. Svinēsim tur, jo tie ir tiešām latviešu vienotības svētki. Mūsu valsts atdzimšana, otrā dzimšanas diena, sauciet, kā gribat. 50 gadu okupācijā grūti ir bijis visai tautai. Mums ir jābūt priecīgiem, ka mēs esam atkal brīvi, vienoti, un tāda būs arī mana 4. maija diena," norādīja Štāba bataljona komandiere.
