Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" ("S&P") samazinājusi Latvijas kredītreitingu no "A+" līmeņa līdz "A" līmenim, vienlaikus nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.
Ietekme uz ekonomiku
Ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu cieši saistīti uzņēmēji daudzus gadus izvērsa plašu biznesu Latvijā. Viņu vidū ir gan oligarhi un politiķi, gan arī Krievijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu akcionāri. Viņu firmas, kas pārdeva daudziem iemīļotas dzīvesstila preces un savus darbiniekus pievilināja ar dāsniem bonusiem, Latvijā apgrozīja desmitiem miljonu eiro. Šie paši uzņēmēji Krievijā ar saviem lēmumiem, naudu un biznesa saitēm atbalstīja asiņaino iebrukumu un karu Ukrainā.
Turpinoties nemitīgiem Krievijas raķešu uzbrukumiem Ukrainas energoapgādes sistēmai, Latvija uz rudens pusi plāno jaunu palīdzības sūtījumu Černihivas apgabalam. Tas pirmdien pārrunāts ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vizītes laikā Černihivas apgabalā. Līdz ar ministru Ukrainā ieradušies arī vairāki desmiti uzņēmēju, kas meklē iespējas stiprināt sadarbību.
Pēc Latvijas ierosinājuma Eiropas Savienības (ES) 14. sankciju pakotnē pret Krieviju būs iekļauts arī aizliegums piegādāt mangāna rūdu. Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols sarunā ar Latvijas Radio paudis atzinību par Latvijas nostāju jautājumos par sankciju piemērošanu Krievijai.
Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmums "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardi eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē, liecina uzņēmuma gada pārskats.
ASV izstrādā sankcijas, kas izslēgtu vairākas Ķīnas bankas no globālās finanšu sistēmas, atsaucoties uz avotiem ASV valdībā, vēstī laikraksts "The Wall Street Journal".
Strasbūrā līdz ceturtdienai notiek šī Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma pēdējā plenārsesija. Neatliekams jautājums bija par Ukrainas lauksaimniecības produktu importa atvieglojumu pagarināšanu vēl uz gadu. Ja deputātiem par to nebūtu izdevies vienoties, Ukraina zaudētu miljardiem eiro lielus ienākumus, kas kara plosītajai valstij ir ārkārtīgi svarīgi.
Krievijā darbību joprojām turpina virkne Rietumu uzņēmumu. To vidū – arī Lietuvas pārtikas produktu ražotājs "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks. Šīs grupas uzņēmumi pērn Krievijas valsts budžetā iemaksāja vairāk nekā 55 miljonus eiro. Lai gan uzņēmums jau pirms daudziem mēnešiem solījis Krieviju pamest, tomēr vārdi, šķiet, nesaskan ar darbiem.
Vācijas mediji vēsta, ka vismaz divi vācu uzņēmumi ir piegādājuši būvmateriālus, ko izmantoja Krievijas izpostītās un okupētās Ukrainas pilsētas Mariupoles atjaunošanai. Telekanāls ARD apgalvo, ka iegūti pierādījumi tam, ka vairākos celtniecības objektos Mariupolē izmantoja uzņēmuma "Knauf" ražoto cementu.
Kamēr valdība aicina biznesu "pašattīrīties", pēc diviem kara gadiem Latvijas eksports uz Krieviju ir tikai nedaudz sarucis. "Re:Baltica" pirmo reizi nosauc lielākos eksportētājus un parāda to darbības apjomu.
Latvija plāno ar Ukrainu slēgt vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, apņemoties šogad un nākamos divus gadus sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma projekta.
Krievijas uzbrukumu laikā Ukrainā bojāti vai iznīcināti desmit kritiskās infrastruktūras objekti. Latvijas enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš noradīja, ka tūkstoš kilometru garajā frontes līnijā notiek nepārtraukti uzbrukumi un izdzīvošana.
Nu jau trešo pavasari pilna apmēra kara apstākļos Ukrainas lauksaimnieki sākuši pavasara sējas darbus, un šogad tie notiek intensīvāk nekā pērn – apsēti jau vairāk nekā 500 tūkstoši hektāru zemes.
Opozīcijas iecere uzdot valdībai pilnībā atteikties no Latvijas ekonomiskās sadarbības ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju neguva atbalstu, un pēc debatēm, priekšlikuma atsaukšanas un jaunas lēmuma versijas iesniegšanas Saeima pieņēma aicinājumu Eiropas Savienības (ES) līmenī strādāt pie mangāna rūdas iekļaušanas sankciju sarakstā, bet reģiona līmenī ierobežot militārajā industrijā izmantojamo preču tranzītu un eksportu. Opozīcija šo lēmumu kritizēja kā "ļenganu" un konkrētu rīcību neparedzošu.
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" bija viena no pēdējām, kas izlidoja no Ukrainas pirms pilna apmēra iebrukuma sākuma, un gribētu būt starp pirmajām aviokompānijām, kas uz šo valsti atsāk lidojumus, kad tas būs droši, tā pirmdien Kijivā pauda kompānijas vadītājs Martins Gauss. Lidojumus uz un no Kijivas, Ļvivas un pakāpeniski arī Odesas varētu atsākt, tiklīdz karš būs beidzies un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) paziņos, ka ir atkal droši veikt lidojumus uz un no Ukrainas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
