Auto radīti putekļu mākoņi blakus ceļam dzīvojošajai Lilijai bija ikdiena, tie iegrauzušies pat guļamistabā. "Mašīnas šeit citreiz brauc ar ātrumu 60–70 kilometri [stundā], neskatās uz zīmēm. Mēs dzīvojam pirmajā un otrajā stāvā, mums ir guļamistaba, diemžēl mēs redzam to putekļu mākoni ļoti augstu. Ietekmē arī briesmīgi uz alerģijām, mums katram mājās ir daudz bērnu, man arī klepus parādās pavasarī," pastāstīja Lilija.
Mārupes novada pašvaldība vienu līdz divas reizes gadā veic grants ceļu atputekļošanu. "Pirmkārt, tiek grants segums noplanēts, pēc tam tiek samitrināts noteiktā mitruma pakāpē, un pēc tam tiek veikta apstrāde ar kalcija hlorīdu – 300 grami apmēram uz vienu kvadrātmetru.
Kalcija hlorīds paņem no gaisa mitrumu, uztur ceļu noteiktā mitruma pakāpē, un grants ceļi neput,"
skaidroja Mārupes novada pašvaldības ceļu būvinženieris Dainis Zauers.
Kalcija hlorīds nav kaitīgs videi, taču šī metode nav lēta. "Pašreiz mēs izmantojam vai nu Somijas vai Ķīnas materiālu, un tonna izmaksā ap četriem simtiem eiro. Tā, lai materiāls normāli strādā, (..) ap 300 gramiem uz kvadrātmetru," stāstīja "Eco Baltija Vide" uzturēšanas departamenta vadītājs Aleksejs Latišs.
"Atputekļojam 59 ielas vai grantētos ceļus, tas ir 42,5 kilometri, un tā ir aptuveni trešā daļa no visiem grants ceļiem. Izmaksas ir aptuveni 56 tūkstoši eiro viena šāda apstrādes reize. Šie 56 tūkstoši veido aptuveni nepilnus 2% no Mārupes novada pašvaldības ikgadējā ielu un ceļu uzturēšanas kopējā budžeta," pastāstīja Mārupes novada pašvaldības īpašumu pārvaldes vadītāja Evita Rozīte-Bikše.
Pēc šādas atputekļošanas putekļus mazāk jūt divus trīs mēnešus. Tomēr daļa iedzīvotāju tik un tā izjūtot neērtības.
"Kad dome apstrādā, tad ietekmē tikai uz nedēļu. Kad mēs apstrādājam paši, tad uz ilgāku laiku – uz kādu mēnesi vismaz, un kādu mēnesi vismaz mēs jūtam to efektu," sacīja Mārupes novada iedzīvotāja Lilija.
Sezonāli ceļus atputekļo daudzos reģionos, īpaši tas ir aktuāli pavasarī un vasarā, kad putekļu izplatīšanās ir visintensīvākā.
