Višivankas dienu Ukrainā un nu jau visā pasaulē ik gadu atzīmē maija trešajā ceturtdienā. Izšūtais krekls ir Ukrainas nacionālās identitātes, vienotības un bagātā kultūras mantojuma simbols. Patlaban ukraiņu izšūtajam kreklam ir īpaša nozīme Krievijas sāktajā karā – ukraiņi ir spiesti aizstāvēt savu nacionālo autentiskumu un cīņā par to atdot savu dzīvību. Višivanka nav vienkāršs apģērbs, tai ir talismana loma. 

Ukraiņu pulcēšanās gājienā Rīgā nebija tikai višivankas svētki. Gājiena laikā ukraiņi arī pieprasīja Krievijai atgriezt gūstā paņemtos ukraiņu bērnus.

Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols akcentēja, ka katram ukrainim višivanka ir kas vairāk par tautastērpu – tajā ir atspoguļota nācijas vienotība un identitātes kods. 

Gājiena dalībniece Nadija Cizduna sacīja: "Mūs savulaik, pirms 80 gadiem, pēc Otrā pasaules kara Krievija šāva, nogalināja. Par višivankām – mana vecmāmiņa un mamma slēpa šos kreklus, lai neatrastu, jo mūs par tiem varēja nošaut. Es gribēju uzvilkt tieši šo, simtgadīgo. Te redzams, ka melnā krāsa jau ir izbalējusi saulē, no mazgāšanas, bet tā vienalga ir redzama."

Savukārt ukrainiete Jevgēnija Odžina patvērumu Rīgā radusi ar savu četrkājaino draugu un līdz šim pasaules višivankas dienu nebija atzīmējusi. Viņa sacīja: "Iespējams, šī ir mana pirmā reize, kad es to svinu, bet, esot prom no mājas un nezinot, kas tur notiek, ir ļoti svarīgi būt kopā ar savu valsti. Viena daļa no mūsu karoga ir dzeltena, jo tā ir labība. Tāpēc man uz krekla ir vārpas."

Ceturtdien – Pasaules višivankas dienā – kreklos ar ukraiņu tautiskajiem rakstiem bija tērpušies arī daļa Latvijas Saeimas deputātu, bet parlamentā tika atklāta izstāde, kas parāda krāšņo tautastērpu daudzveidību. Ivana Hončara muzeja kolekcijas Ukrainas tautastērpu fotoizstādē var aplūkot dažādu Ukrainas reģionu tradicionālo apģērbu un izšuvumu paraugus. Katram reģionam ir savas izšūšanas tradīcijas un ornamentu simbolika, un katrs amatnieku rokām darinātais krekls ir unikāls un neatkārtojams.