Talsu tirgus ēkā Ezera ielā, kas tikai pagājušovasar atvērta pēc renovācijas, rāmi dūc vien ventilācijas iekārtas, stiklotā ēka ir tukša – tirgus te notiek tikai ceturtdienās un sestdienās. Seansi vēsturiskajā kinoteātrī "Auseklis" pilsētas otrā pusē – arī no ceturtdienas līdz svētdienai. Kino, kas turklāt pilda arī laikmetīgās mākslas telpas funkciju, līdz šim atradās Talsu kultūras centra pakļautībā, bet tagad ir pieņemts lēmums tam kļūt par Talsu pilsētas pārvaldes struktūrvienību.
Tāda pati struktūrvienība ir tirgus. Un optimizācijas rezultātā abām iestādēm būs viena vadītāja – Eva Zibene, cilvēks ar izglītību mārketinga jomā. Tirgu sākusi vadīt tikai šogad, bet pirms tam strādājusi Talsu kultūras centrā. Jauna, enerģiska – viņa stāsta, kā, sekojot tirgu atdzimšanas tendencēm, tāpat kā tas ir Rīgā Āgenskalna, Kalnciema un Vidzemes tirgos, cenšas to pārvērst par talsenieku tikšanās vietu un kultūrtelpu, izdomājot dažādus pasākumus, noformējumu katriem svētkiem. Piemēram, uz Jāņiem Talsos tikšot pīts Latvijā lielākais Jāņu vainags.
Viņa piekrīt – pilsētai ir pienākuši grūti laiki, bet visas krīzes ir pārejošas, un ir jāmeklē veidi, kā realizēt idejas ar mazākiem līdzekļiem.
Zibene nesaskata problēmu apvienot šo darbu ar kinoteātra vadīšanu, ja reiz liktenis ir piespēlējis šādu izaicinājumu.
Zibene: Šis droši vien ir skaļākais savienojums, bet mēs esam centīgi, strādīgi, darbu darām no sirds, mums viss izdosies.
Latvijas Radio: Tiksiet galā?
Zibene: Jā, es domāju, ka noteikti. Man ir mana stiprā komanda. Tirgū esmu es un apkopēja, bet pilsētas pārvalde atbrauc un palīdz, mums ir tehniskie darbinieki, kuri arī ārā šiverējas.
Šodien uz Talsu tirgu atbraukušas Stendes un Pastendes kultūras centru vadītājas. Vienu dienu nedēļā, kas atbrīvojas pēc pārejas uz četru dienu darba nedēļu Talsu novada pašvaldības iestāžu darbiniekiem, viņas izmanto, lai kopā ar Zibeni gatavotu jūlijā gaidāmos Talsu pilsētas svētkus, kas notiks trīs dienas. Īstenībā tā esot pilsētas svētku glābšana, jo algu samazinājuma dēļ no darba iet projām liels skaits darbinieku, kas tos varētu organizēt, savukārt viņām tā paša algu deficīta dēļ ļoti noder nelielie papildu ienākumi.
Novada mēra vietniece Sandra Pētersone no Nacionālās apvienības atzīst:
"Faktiski gan tie, kam ir uzteikums amata vietu samazināšanas procesā, gan tie, kas nav pieņēmuši četru darba dienu "izaicinājumu" – uzaicinājumu pārslēgt darba līgumu, novadā ir ap 100 cilvēki – pašvaldības darbinieki.
Kāds varbūt dodas pensijā, kāds ir izlēmis doties citos darba meklējumos."
Pētersone piebilst, ka Talsi nav vienīgā vieta valstī, ko skārusi finanšu krīze.
Kinoteātra vadītāja, Kultūras akadēmijas maģistre Māra Cēbere, kuras darbu Pētersone ļoti slavē, atlūgumu pēc sešiem darba gadiem uzrakstījusi pati. Viņai izdevies Talsu kinoteātri "Auseklis" pievienot "Europe Cinemas" tīklam, rāda te Eiropas filmas – vienīgajā vietā reģionos, pārējie trīs ir Rīgā. Kāpēc viņa aiziet? "Man ir skumji, man patīk Talsi, es šeit dzīvoju," viņa saka.
Arī uz Talsu kultūras centra vadītāja vietu šobrīd ir izsludināts konkurss, vadītāja Dace Obodovska stāsta, ka no viņas iestādes prom iet septiņi darbinieki un arī viņa pati, kas šeit arī nostrādājusi sešus gadus – iet prom no darba, no kultūras sfēras un arī no Talsiem, jo vairs neredzot šeit attīstību, iespēju izveidot jaunu komandu.
"Tu strādāsi tikpat un vēl vairāk, jo ir samazināti štati, bet saņemsi par 20% mazāk. Nezinu, kā mēs varētu plānot darbus, zinot, ka darbinieki saņem mazas algas, mēs turklāt strādājam brīvdienās, kad citi atpūšas. Un arī jautājums – kāpēc.
Mēs visi jūtamies kā upurjēri, jo savu darbu esam darījuši godam, kāds pašvaldībā to nav izdarījis. Jā, ir finanšu krīze, mēs to labi saprotam, bet tā jau nenokrita kā meteorīts," saka Obodovska.
Kamēr līdzšinējā Talsu kultūras dzīves vadītāja pašvaldības kultūras dzīvi salīdzina ar vistu, kas turpina skriet ar nocirstu galvu, tikmēr vicemēre gan bilst, ka vienam tas ir zaudējumu, bet citam varbūt – iespēju laiks, un galvenais, krīze ir pārejoša.
