Latvijas Radio: Kāpēc Gruzijas valdība tieši tagad virza ārvalstu aģentu likumu, par spīti sabiedrības pretestībai un dažādu ārvalstu amatpersonu brīdinājumiem?
Dominiks Cagara: Ir daudz diskutēts par to, kur meklējamas saknes šā brīža Gruzijas valdības kursam, jau sākot ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Izskatījās, ka Gruzijas valdība maina savu uzticību Rietumiem vairāk uz Krievijai simpatizējošu nostāju. Arī ar pirmo ārvalstu aģentu likumprojekta versiju, kas tika skatīta nedaudz vairāk nekā pirms gada.
Sākotnēji mulsumu radīja tas, ka opozīcija Gruzijā ir ļoti vāja. Mums šoruden ir vēlēšanas, un izskatījās, ka nav nopietna sāncenša "Gruzijas sapņa" varai. Izskatījās, ka viņu uzvara bija gandrīz vai garantēta. Šis likums patiešām mobilizēja sabiedrību pret to. Lielākā daļa gruzīnu ir pret šī likuma pieņemšanu. Tāpēc jautājums ir tieši vietā: kāpēc tam ir jānotiek?
Es biju ļoti attālināts no visu veidu sazvērestību teorijām vai mēģinājumiem likt daudz svara Krievijas ietekmei Gruzijas iekšpolitikā. Man liekas, ka Kaukāzā šis vienmēr ir bijis ļoti pārvērtēts. Ir tik daudz lietu, kas notiek ļoti dabiski. Gruzīnu, armēņu, azerbaidžāņu rokās ir visas rīcības iespējas. Ne visu vajag vadīt Krievijai.
Bet aizvadīto divu gadu laikā redzam skaidru Gruzijas valdības ievirzi sekot ļoti konkrētiem Krievijas ārpolitikas mērķiem. Ja tuvāk pētām viņu vēstījumus, dezinformācijas taktiku, propagandu – tie ir tie paši saukļi, ko izmanto Krievijas propaganda gan valsts iekšienē, gan ārpus tās. Līdzīgs ārvalstu aģentu likums nesen tika ieviests Kirgizstānā. Krievija uzstāj uz līdzīga likuma ieviešanu daudzās citās valstīs un reģionos. Mūsu reģionā Abhāziju – separātisko Gruzijas reģionu, faktiski neatkarīgu – cenšas piespiest pieņemt tieši šādu pašu likumu, pret kuru, neskatoties uz lielu Krievijas ietekmi vai reizēm tās faktisku kontroli, iebilst abhāzi.
Redzot politiķu paziņojumus, policijas vardarbību, aktīvistu iebiedēšanu, draudu zvanus, cilvēku piekaušanu, noziedznieku uzbrukumus cilvēkiem viņu mājās, gluži kā tas bija Ukrainā Janukoviča valdīšanas laikā, vienīgā lieta, kas man nāk prātā, ir, ka Gruzijas valdība ir gatava šķirties ar Rietumiem vai jau teikt "nē" eiroatlantiskajai integrācijai un uzņemt kursu ciešākām attiecībām ar Krieviju.
Cik daudz [par "Gruzijas sapņa" pelēko kardinālu dēvētais miljardieris un bijušais Gruzijas premjers] Bidzina Ivanišvili ir iesaistīts šajā likumā un tieši kāpēc?
Neviens nezina. Bidzina Ivanišvili ir ļoti noslēpumains cilvēks Gruzijas politikā. Viņš vada valsti no aizkulisēm faktiski kopš "Gruzijas sapņa" pilnvaru termiņa sākuma. Tā mērķis sākotnēji bija labot daudzas Mihaila Saakašvili prezidentūras un valdības laikā pieļautās kļūdas. Tā beigu posmā arī sāka kļūt arvien nedemokrātiska.
Esošā valdība daudzu gadu garumā ir nelokāma eiropeiskajā integrācijā, uztur labas attiecības ar NATO. Šīs valdības pilnvaru termiņa laikā Gruzija parakstīja asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Tāpēc tas viss tikai vairo apjukumu : kāpēc tas viss notiek tieši tagad?
Ir daudz teoriju. Beigās netop skaidrs, kas darās Ivanišvili galvā. Vai tiešām viņš lemj visu, kas notiek valstī? Kāda viņam ir darba kārtība? Viena no daudzajām teorijām, kas klīst, – viņš vienkārši ticēja, ka Krievija ir tā, kas sāka karot pret Ukrainu. Viņš ticēja, ka tuvojas daudzpolāra pasaules kārtība ar stipru Krievijas ietekmi. Un pienāca laiks saistīties ar Krieviju, nevis Rietumiem, kas atrodas tālu un lika daudzus nosacījumus. Lai iestātos Eiropas Savienībā, Gruzijai vajag reformēt savu likumdevēju, tiesu varu. Tās ir visas lietas, kuras grūti panākt, – tā ka jāatsakās zināmā mērā no savas suverenitātes. Tas ir ticami, bet neviens nezina, kas notiek.
Gruzijas politika ir kļuvusi ļoti necaurspīdīga, kas ir ironiski.
Jo šī likuma noteiktais mērķis ir palielināt caurspīdīgumu. Šobrīd Gruzijā nav caurspīdīgums, bet tas notiek ar valdību, nevis pilsonisko sabiedrību.
Kāds ir noskaņojums protestos pēc ārvalstu aģentu likuma apstiprināšanas?
Protestos cilvēkiem ir daudz dusmu. Pēc likuma apstiprināšanas [trešdien] daudzi cilvēki izgāja ielās, lai izrādītu savu pretestību. Taču protestiem ir saknes cilvēku masās, viņiem nav līderu. Viņiem nav stingru prasību, izņemot to, ka nevēlas, lai likums stājas spēkā. Ir sajūta, ka palicis maz laika, jo prezidente pilnīgi noteikti uzliks veto likumam. Pēc tā valdība varēs pārvarēt veto, un tikai tad likums stāsies spēkā. Tāpēc vēl ir nedaudz laika, pirms likums sāks darboties.
Es domāju, ka skatoties uz protestiem un to, kas ir noticis, tie nepanāca kādu iznākumu. Valdība ir pavisam nelokāma, tā ignorējusi jebkāda veida aicinājumus, vai tie būtu no Gruzijas vai ārpus tās. Es tagad redzu daudz emociju ielās. Ejot pa Tbilisi, redzi protestus, redzi cilvēkus skatāmies video no protestiem, dzirdi cilvēkus apspriežam likumu. Visa valsts tikai par to runā. Bet opozīcija – jaunie cilvēki, kas protestē, izskatās, ka ir bez vadības.
Tīmeklī publicētajos video redzams, ka vismaz pirms likumprojekta apstiprināšanas galīgajā lasījumā protestētāju vidū bija novērojams optimisms – dejošana ielās. Vai šāds optimistisks noskaņojums pēc likuma pieņemšanas ir saglabājies vismaz daļas protestētāju vidū?
Dejošana protestos ir gruzīniem ļoti raksturīga protesta izpausme. Tam ir saknes protestos pirms daudziem gadiem. Visa Gruzijas mūzikas vide, īpaši tehno mūzikā, ir ļoti politiska. Tehno mūzika valstī tiek asociēta ar protestiem. Tāpēc es domāju, ka jūs to varat redzēt protestos. Man tas ne obligāti nozīmē, ka tā ir optimisma izpausme.
Es domāju – ko mēs redzam protestos, noteikti ir nepiekrišana tam, kas notiek, vēlme mainīt lietas. Bet man ir aizdomas, ka
mazliet ir arī novērojama bezspēcība. Jo šie protesti turpinās, daudzi cilvēki tagad atrodas cietumā, cilvēki ir piekauti, viņiem uzmācas.
Tam vispār nav bijusi ietekme. Tāpēc es domāju, ka šajās dienās pirms prezidenta veto un tā, kas sekos tālāk, daudzi sāks vaicāt, kas būs tagad – vai varēsim sagaidīt vēlēšanas un tad lemt par valsts kursu: tuvināties Eiropas Savienībai vai ne? Tajā pašā laikā ir bailes, ka šīs vēlēšanas šī likuma ietekmē nebūs godīgas. Jo šis likums var tikt izmantots, lai "neitralizētu" vēlēšanu novērotājus vai medijus, kas kalpo par valdības darba sargsuņiem.
Kādas ir jūsu prognozes par tālāko notikumu attīstību?
Ir ļoti grūti kaut ko paredzēt Gruzijā vai Kaukāza reģionā kopumā. Tu bieži vien redzi tendenci, bet tad notiek kas pavisam negaidīts, kas maina visu spēles gaitu. Man liekas, neviens no mums nevarēja paredzēt Nikola Pašinjana parādīšanos Armēnijā un sekojošo armēņu revolūciju. Ir tik daudz notikumu Gruzijas vēsturē, kas radās ne no kurienes un radīja jaunu saskaņotību, novedot pie negaidītiem notikumiem. Es domāju, ka pirms vēlēšanām mēs varam sagaidīt jebko.
Skatoties uz šā brīža tendencēm, esmu ļoti pesimistisks. Es domāju, ka nākotne ir drūma.
Esmu pārliecināts, ka šis likums nav vērsts uz caurspīdīgumu. Jo ir jau daudz caurspīdīguma pilsoniskajā sabiedrībā. Valdībai ir ļoti daudz rīku, lai zinātu, no kurienes tieši nāk nauda, kas notiek ar šo naudu. Mēs jau aizpildām gada ienākumu deklarācijas valdībai. Šis caurspīdīgums vienkārši ir viltus iemesls, lai attaisnotu vairāk autoritāru tvērienu pār valsti un, es domāju, brīvu mediju un kritiski domājošas pilsoniskās sabiedrības iznīcināšanu.
Tāpēc mana prognoze būtu: ja likums tiešām stājas spēkā – un es domāju, ka tā būs – pirmās organizācijas, kas cietīs, būs vēlēšanu novērotāji. Vienlaicīgi vai pēc tam sekos brīvie, neatkarīgie mediji. Tas nolūkā nodrošināt valdības uzvaru vēlēšanās ar jebkādiem līdzekļiem. Pēc tam, visticamāk, Gruzijas ceļš uz Eiropas Savienību būs slēgts, un nebūs citu alternatīvu, kā paplašināt attiecības ar Krieviju politiski, ekonomiski un tā tālāk.
Dominik Cagara, liels paldies!
Liels paldies, ka uzaicinājāt.
