Ministrijas paziņojumā teikts, ka 26 no šīm lidmašīnām šķērsoja Taivānas šauruma viduslīniju. Dienu iepriekš Taivānas varasiestādes ziņojušas, ka salas tuvumā divu stundu laikā novēroti 23 Ķīnas lidaparāti, tai skaitā reaktīvie iznīcinātāji un droni.
Pēdējos gados Ķīna ir pastiprinājusi militāro spiedienu uz Taivānu, ko tā uzskata par savu teritoriju.
Kārtējā Ķīnas militāro muskuļu izrādīšana notikusi nepilnu nedēļu pirms 20. maija, kad Taivānas prezidenta amatā tiks inaugurēts līdzšinējais viceprezidents Lai Cjinde, kurš janvārī uzvarēja Taivānas prezidenta vēlēšanās.
Pekina dēvē Lai Cjinde par "bīstamu separātistu", kurš atnesīs Taivānai "karu un pagrimumu".
KONTEKSTS:
Taivānas sala ar 23 miljoniem iedzīvotāju atrodas ap 180 km attālumā no kontinentālās Ķīnas.
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) jeb komunistiskā Ķīna uzskata Taivānu par neatņemamu savas valsts sastāvdaļu, bet Taivāna tam nepiekrīt un uzstāj uz savu suverenitāti.
Konflikta saknes meklējamas notikumos pēc Otrā pasaules kara, kad Ķīnā plosījās pilsoņu karš, kas 1949. gadā noslēdzās ar Mao Dzeduna vadīto komunistu uzvaru un ĶTR pasludināšanu. Ķīnas nacionālistu valdība atrada patvērumu Taivānā un pasludināja Taibeju par Ķīnas Republikas galvaspilsētu. Kopš tā laika komunistiskā Ķīna ir centusies pakļaut Taivānu savai kontrolei, bet Taivāna atteikusies pakļauties šīm prasībām.
Pekinas komunisti brīdina, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavi atrisināt "Taivānas jautājumu" ar militāru spēku.
Taivānas neatkarību pašlaik oficiāli ir atzinušas tikai 12 valstis: galvenokārt Klusā okeāna salu un Latīņamerikas valstis, kā arī Vatikāns.
