Tāpat Daugaviņam pasaules čempionātos ir visvairāk uzvaras vārtu papildlaikā - četri, vēsta Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF). Daugaviņš guvis pusi no Latvijas izlases vārtiem pasaules čempionātu spēļu papildlaikos. Pa diviem uzvaras vārtiem papildlaikos ir Rūdolfam Balceram, somam Sakari Manninenam un dānim Peteram Reginam.
Daugaviņš pirmajās divās spēlēs atzīmējies ar trīs vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm, iekrājot piecus rezultativitātes punktus.
Kaspara Daugaviņa uzvaras vārti spēlē pret Poliju
Tikpat punktus pirmajos divos mačos sakrājis kanādietis Konors Bedārds, gūstot četrus vārtus un vienu reizi rezultatīvi piespēlējot, bet Šveices aizsargs Romāns Josi guvis divus vārtus un atdevis trīs rezultatīvas piespēles.
Kaspara Daugaviņa uzvaras vārti spēlē pret Franciju
Latvijai ir 12. sliktākā metienu realizācija, pretinieku vārtos raidot astoņus no 73 metieniem jeb 10,96%, kamēr līdere ir Norvēģija, kas no 26 metieniem pa pretinieku vārtiem piecus izpildījusi precīzi.
Savukārt skaitliskā vairākuma realizācijā Latvija ierindojas 13. pozīcijā ar vieniem gūtiem vārtiem astoņos vairākumos. Pirmajās divās spēlēs visveiksmīgāk vairākumā spēlējuši šveicieši, kuri izmantojuši sešus no deviņiem skaitliskajiem pārsvariem.
Latvijas hokejisti astoņos mazākumos ielaiduši vienus vārtus un atrodas dalītajā piektajā vietā, kamēr četras izlases mazākumos vārtus vēl nav ielaidušas – Čehija, Somija, Zviedrija un ASV.
Labākā vārtsargu līnija bijusi Somijai, kuras vārtsargi Emīls Larmi un Harri Sateri pirmajās divās spēlēs, ielaižot tikai vienus vārtus, atvairījuši 42 metienus jeb 97,62%. Latvijas vārtus abās pirmajās spēlēs sargāja Elvis Merzļikins, kurš kopā atvairījis 45 no 51 metiena un ierindo Latviju devītajā pozīcijā.
Tāpat pēc Oskara Batņas nopelnītā 20+5 minūšu noraidījuma spēlē pret Franciju Latvija ar kopā iekrātām 37 noraidījuma minūtēm atrodas dalītā pirmajā vietā starp nedisciplinētākajām komandām. Vismazāk noraidījumu iekrājusi ASV, kas divās spēlēs mazākumā spēlējusi tikai divas minūtes.
Pēc divām spēļu kārtām A grupā Prāgā Kanādai un Šveicei ir pa sešiem punktiem, Čehija sakrājusi piecus, Somija – četrus, Dānija – trīs punktus, bet bez punktiem ir Austrija, Norvēģija un Lielbritānija.
B grupā Ostravā pēc divām kārtām Zviedrijai ir seši, Latvijai četri punkti, ASV, Slovākijai, Vācijai un Kazahstānai pa trim punktiem, bet Francijai un Polijai pa vienam punktam.
Turnīrā startējošās 16 komandas ir sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei garantē septiņas spēles. Katras grupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet abu grupu vājākās komandas pametīs spēcīgāko divīziju, un nākamgad to vietā starp 16 labākajām būs Ungārija un Slovēnija.
Pērn pasaules meistarsacīkstēs triumfēja kanādieši, kuri izšķirošajā mačā pārspēja Vāciju, bet bronzas medaļas izcīnīja Latvija, pagarinājumā pieveicot ASV valstsvienību.
Pasaules čempionāts Čehijas pilsētās Prāgā un Ostravā notiks līdz 26. maijam.
