Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu?
Kaspars Briškens, Kristīne Malnača, Inese Kalvāne, Ēriks Diļevs, Andris Kulbergs, Raimonds Čudars, Tālis Linkaits, Guntis Āboltiņš-Āboliņš
Jānis Domburs
12.jūnijs, trešdiena 21:15
22. maija diskusijā "Kas notiek ar priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā?" piedalās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis, Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima ("Progresīvie"), "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas deputāts Gatis Liepiņš, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāts Edvīns Šnore (kandidē Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās – red.), "Latvijas attīstībai" politiķis Vjačeslavs Dombrovskis (kandidē EP vēlēšanās – red.), kā arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, izglītības un kultūras darbinieku aicinājuma "Priekšvēlēšanu debates – valsts valodā!" iniciatore Ina Druviete.
Diskusijas "Kam jābūt Eiropas Parlamentā?" pirmajā raidījumā partiju apvienību "Jaunā Vienotība" pārstāv deputāta kandidāti Valdis Dombrovskis un Dace Melbārde, partiju "Progresīvie" – kandidātes Elīna Pinto un Agnese Lāce. Kandidātu piedāvājumu un atbildes vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns, politologs Mārtiņš Daugulis un Ārvalstu investoru padomes Enerģētikas un zaļās ekonomikas darba grupas vadītāja, zvērināta advokāte Dace Cīrule.
Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas ir noskaidrojis pilsoņu vidū populārākos kandidātus – kopvērtējuma līderis ir "Jaunās Vienotības" (JV) saraksta pirmais numurs Valdis Dombrovskis. Viņu EP vēlas redzēt 32,2% aptaujāto.
Cikla "Kam jābūt Eiropas Parlamentā?" pirmajā raidījumā partiju apvienību "Jaunā Vienotība" pārstāv deputāta kandidāti Valdis Dombrovskis un Dace Melbārde, partiju "Progresīvie" – kandidātes Elīna Pinto un Agnese Lāce. Kandidātu piedāvājumu un atbildes vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns, politologs Mārtiņš Daugulis un Ārvalstu investoru padomes Enerģētikas un zaļās ekonomikas darba grupas vadītāja, zvērināta advokāte Dace Cīrule.
Lai sasniegtu Ekonomikas ministrijas deklarētos ekonomiskās izaugsmes mērķus, nodarbināto skaitam ir jābūt ne mazāk par 900 tūkstošiem, taču jau tagad tas ir zemāks. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite uzsver – ir pienācis laiks pieņemt nepopulārus lēmumus, lai panāktu, ka darba tirgū atgriežas cilvēki, kas ilgstoši ir bijuši bez darba vai jau devušies pensijā.
15. maija diskusijā "Kas notiek ar plāniem par Latvijas ekonomikas attīstību?" piedalās finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība), kā arī Saeimas opozīcijas deputāti Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) un Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"). Diskusijā piedalīsies Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Rīgas Tehniskās universitātes prorektors attīstības un finanšu jautājumos Artūrs Zeps.
Līdz 2035. gadam panākt iekšzemes kopprodukta pieaugumu (IKP) līdz 83 miljardiem eiro un vidējās mēnešalgas pieaugumu līdz 3200 eiro – šie ir daži no rādītājiem, kuru sasniegšana noteikta par mērķi Ekonomikas ministrijas piedāvātajā ziņojumā, par kuru 16. maijā debatē Saeimā. Par to, cik ambiciozas ir ekonomikas attīstības ieceres un kā tās sasniegt, šonedēļ diskutēja "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.
