Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Par izsmēķu apsaimniekošanu turpmāk ir atbildīgs cigarešu ražotājs. Ar 1. janvāri visās pašvaldībās darbu sākusi ražotāju atbildības sistēma tabakas izstrādājumiem ar filtriem. Sistēma paredz arī finansējumu papildu konteineriem publiskajās vietās, kā parkos un pludmalēs. Tikmēr Pašvaldību savienības ieskatā niecīgā finansējuma dēļ infrastruktūra būtiski nemainīsies, bet uzsvars jāliek uz izglītošanu.
Latvijā konstatēts apmēram pustūkstotis zirnekļu sugu, un lēš, ka ir arī vēl neatklātas sugas. Diemžēl tautā zirnekļus bieži mēdz gan faktiski, gan terminoloģiski jaukt ar kukaiņiem. Pat pavirši skatoties redzams, ka zirnekļveidīgajiem – atšķirībā no vairākuma pieaugušo kukaiņu – nav spārnu, nav antenu jeb taustekļu un zīmīgākais – viņiem ir astoņas ejkājas (kukaiņiem ir tikai sešas kājas). Zirnekļi lūkojas pasaulē ar četriem acu pāriem, tātad viņi ir astoņacaini.
Purvi, slīkšņas, mitras ieplakas tīrumu vidū – tas nav kaut kas nevēlams, bet pat attīstāms un veidojams no jauna vietās, kurām pāri gājusi meliorācija, norāda Latvijas Dabas fonds, par šī gada dzīvotni vai biotopu izvēloties mitrājus. Kāpēc attieksme pret tiem būtu jāmaina, un kāpēc Latvijas laukos pat top mākslīgie purviņi?
Janvāra sākumā tūkstošiem sociālo tīklu lietotāju vairākas dienas sekoja līdzi Talsu novada iedzīvotāja Guntara Breša centieniem parūpēties par stirnu, kura bija ne tikai ienākusi viņa pagalmā, bet arī nolēmusi apmesties uz dzīvi malkas šķūnī. Guntars sāka par stirnu rūpēties, nospriedis, ka tā pie viņa atnākusi aukstuma un izsalkuma dēļ. Taču pamazām kļuva skaidrs, ka dzīvnieks nebija vesels, visticamāk, bija saēdies ziemas rapsi. Arī Dabas aizsardzības pārvaldē Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" apstiprināja, ka stirnas, kuras atnākušas pie cilvēkiem, ir slimas.
Jaunākie Latvijā ligzdojošo putnu uzskaišu dati liecina – ilgtermiņā, kopš 2005. gada, samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Negatīvas tendences redzamas gan starp lauku, gan meža putniem, informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrībā (LOB), kas veic ligzdojošo putnu monitoringa programmas.
Pēdējā laikā sociālajos tīklos vairākkārt izskanēja bažas, ka daudzviet pie barotavām ir pazuduši putni. Minējumi tika izteikti dažādi, un viena no versijām lika domāt, ka tie ir nosaluši un gājuši bojā. Taču pēcāk putnu vērotāji ziņoja, ka spārnaiņi tomēr ir atgriezušies. Vai ir iemesls priecāties, ka putni aukstumu veiksmīgi pārcietuši? Skaidras atbildes nav, jo nav zināms, vai putni ir tie paši, kas barotavās saimniekoja iepriekš.
Lai apzinātu, kur un kādas putnu sugas Latvijā sastopamas ziemas mēnešos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) no 26. līdz 28. janvārim aicina ikvienu stundas garumā piedalīties akcijā "Ziņo par putniem dārzā 2024". Šajos pašos datumos pēc vienotas metodikas putnus skaitīs gan kaimiņvalstīs, gan citviet Eiropā, informēja LOB.
Noslēdzies dabas skaitīšanas projekts, kas atklājis, ka Latvijā aina nav tik koša un zaļa, kā mēdzam uzskatīt. Lai gan dabas daudzveidība mums ir gana liela, šīs dabas vērtības ir degradētas, cilvēku ietekmētas un apdraudētas. Tikai 10% Latvijas teritorijas aizņem Eiropas Savienības nozīmes biotopi jeb tiešām vērtīga un dabiska vide. Tas nozīmē, ka līdz šim neesam saimniekojuši gana atbildīgi, Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, ģenerāldirektora vietnieks Andris Širovs.
Par 2024. gada dzīvotni Latvijas dabas fonds (LDF) šogad nosaucis mitrājus. Tās ir vietas, kur sastopas zeme un ūdens, piemēram, purvi, upes, ezeri, mitri un pārplūstoši meži, palieņu pļavas. Latvijā ir seši lieli mitrāji, taču svarīga loma ir arī mazajiem mitrājiem, kas var šķist kā niecīgas peļķītes, tomēr tiem ir pienesums dabas daudzveidības vairošanā. Arī lauksaimniekiem mitrāji ir izaicinājums, taču eksperti uzsver – ja grib, tos ir iespējams apsaimniekot, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Par 2024. gada Latvijas bezmugurkaulnieku izraudzīts ūdens ēzelītis. Sugas nosaukums nepārprotami vēsta: ūdenī mītošs dzīvnieks. Precīzāk sakot, zem ūdens mītošs dzīvnieks. Tagad, kamēr ūdens temperatūra turas zem plus 10 grādiem, viņš ir neaktīvs – ziemo.
Tajās Latvijas ūdenstilpēs, kur ziemas laikā izveidojusies bieza ledus un sniega kārta, sākoties siltākam laikam, var notikt zivju slāpšana, tāpēc ieteicams būtu gādāt par āliņģa izveidošanu vai veikt aerāciju, informēja Valsts vides dienestā (VVD).
Misijas "Ocean Cesus" ietvaros pie Spānijai piederošajām Kanāriju salām atklātas vairākas jaunas okeāna iemītnieku sugas. Zinātnieki uzsver, ka par zemūdens pasauli mēs zinām mazāk nekā par Mēness virsmu, un šeit nākotnē gaidāmi daudzi jauni interesanti atklājumi.
Derīgie izrakteņi ir dabas materiāli, kas atrodas zemes dzīlēs. Līdz šim valsts nebija tiesīga veikt derīgo izrakteņu paraugu ņemšanas darbus privātīpašumā, taču līdz ar pērn veiktiem grozījumiem noteikumos paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā var tikt noteikti valsts nozīmes zemes dzīļu apgabali. Par iespējamo kompensāciju un samaksas mehānismu zemes īpašniekam, ja viņa privātīpašumā tiks iegūti derīgie izrakteņi, vēl tiks lemts, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Par 2024. gada gliemeža sugu nosaukts zaļganais kailgliemezis Limacus maculatus, informēja Latvijas Malakologu biedrības pārstāvis Edgars Dreijers. Šis gliemezis Latvijā ir ienācējs, un pirmo reizi pie mums atrasts 2010. gadā. Latvijā līdz šim konstatēts Rīgā, Ogrē, Liepājā. Dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju. Ir arī ievazāts citās valstīs.
Jūrmalas piekrastes ūdenī konstatēts sarkanas krāsas pigments – izskalotas sārtaļģes, informēja Valsts vides dienestā (VVD).
Latvijas Dendrologu biedrība (LDB) par 2024. gada koku izraudzījusies zemo bērzu (Betula humilis Schrank), uzsverot mitrāju saglabāšanas nozīmi, teikts biedrības mājaslapā.
Katram sava konkrētā vieta pajūgā un pēc tam arī prieks par padarītu darbu, ko atalgo gardumiem. Un reizēm sportists startā nolemj – nē, šodien nebūs un griežas atpakaļ.
Baltijas jūrā sācies rets process – liela apjoma sāļa ūdens pieplūdums no Ziemeļjūras. Baltijas jūra ir noslēgta – kā liels ezers –, un spēcīgas sāļa ūdens ieplūdes notiek reti. Pēdējo reizi tas notika pirms 10 gadiem. Tās nāk par labu jūras videi, jo sāļais ūdens līdzi atnes arī skābekli, kura Baltijas jūrā trūkst.
Ģeologi un tās interesenti par 2024. gada ģeovietu izvēlējušies Gūdu klintis (Gaviļu iezis) Gaujas krastā, informēja Latvijas Universitātē (LU).
Latvija ir tik krāšņa, cik krāšņa ir tās daba! Tāpēc labākais veids, kā iepazīt pašmāju dabu un izkustēties, ir... doties dabā. Varbūt arī izdosies sastapt 2024. gada dzīvnieku, par kuru Dabas muzejs šogad izvēlējies stirnu, vai arī 2024. gada putnu, par kuru Latvijas Ornitoloģijas biedrība izsludinājusi mazo zīriņu. Taču, stāstot par šo satikšanos, ir svarīgi nesajaukt, kāda kuram bijusi spalva vai kažoks, proti, kurš no viņiem ir spalvains un kurš matains?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
