Latvijai vienpusēji noteikt Krievijas izcelsmes labības importa aizliegumu nav iespējams – šāds lēmums būtu jāpieņem Eiropas Savienības līmenī. Tomēr esošajam zemkopības ministram Armandam Krauzem (Zaļo un Zemnieku savienība) un viņa priekštecim Didzim Šmitam ("Apvienotais saraksts") ir dažas idejas, kā apturēt Krievijas graudu plūsmu uz Latviju.
20. decembra diskusijā "Kas notiek ar Krievijas graudu un citu preču importu un tranzītu Latvijā?" piedalās zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), sankciju politikas veidošanā iesaistītās Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžejs Viļumsons, bijušais zemkopības ministrs Didzis Šmits, kā arī Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis, lauksamniecības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks un "VAKS Kooperatīvā sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
20. decembra diskusijā "Kas notiek ar Krievijas graudu un citu preču importu un tranzītu Latvijā?" piedalās zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), sankciju politikas veidošanā iesaistītās Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžejs Viļumsons, bijušais zemkopības ministrs Didzis Šmits, kā arī Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis, lauksamniecības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks un "VAKS Kooperatīvā sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Cik ticamas bijušas 2017. gada aplēses par to, ka "Rail Baltica" būvniecība Latvijā izmaksās 1,97 miljardus eiro, kurš vainojams tajā, ka projekta ieviešana par vairākiem gadiem atpaliek no sākotnēji plānotajiem grafikiem un kurš pieņēmis lēmumus par dažādu papildu objektu būvniecību, kam līdzi nāk miljardos eiro mērāms izmaksu pieaugums? Uz šiem jautājumiem atbildes "Kas notiek Latvijā?" diskusijā meklēja bijušie un esošie ministri, projekta ieviesēji, Valsts kontroles padomes locekle un jurists, kas specializējies būvniecības jautājumos.
Visus šos gadus "Rail Baltica" projekts ticis nemākulīgi vadīts – pārvaldības riski, uz kuriem pirms teju četriem gadiem norādījusi Valsts kontrole, tā arī nav tikuši novērsti, bet šovasar atklājies, ka projektā iesaistītie nespēj atbildēt uz jautājumu, kurš tad īsti šo milzīgo infrastruktūras projektu vada. Tagad Satiksmes ministrijā tiek plānots veidot īpašu valsts sekretāra vietnieka amatu tieši "Rail Baltica" vadīšanai, taču tas, kurš šo amatu ieņems, nav zināms.
13. decembra diskusijā "Kas notiek ar "Rail Baltica" plānošanu, būvniecību un izmaksām?" piedalās satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), bijušie satiksmes ministri Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvieniba) un Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), "Rail Baltica" Globālā projekta stratēģijas un ekonomikas departamenta vadītāja Kristīne Malnača, "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, kā arī jurists Jānis Uzulēns.
13. decembra diskusijā "Kas notiek ar "Rail Baltica" plānošanu, būvniecību un izmaksām?" piedalās satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), bijušie satiksmes ministri Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvieniba) un Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), "Rail Baltica" Globālā projekta stratēģijas un ekonomikas departamenta vadītāja Kristīne Malnača, "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, kā arī jurists Jānis Uzulēns.
