Ārpus ētera
Vai zināt, ar ko atšķiras tāda cilvēka dzīve, kas dzimis, uzaudzis un lielāko daļu mūža nodzīvojis diktatūras apstākļos, no cilvēku dzīves demokrātiskā sabiedrībā? Pirmām kārtām ar to, ka diktatūras apstākļos audzināta cilvēka domas, lēmumus un rīcību ik dienu un ik minūti vada bailes. Un šķiet, ka šīs bailes nav iespējams izskaust. Es tam esmu dzīvs piemērs. Pagājuši jau gandrīz trīs gadi, kopš saņēmu politisko patvērumu Latvijā un atrodos drošībā, bet bail man ir joprojām.
Saeima ceturtdien, 23. maijā, nodeva skatīšanai komisijās opozīcijas deputātu ierosinājumu pirmsvēlēšanu debates rīkot tikai valsts valodā, tās pielīdzinot priekšvēlēšanu aģitācijai. Likumprojekts vēl jāskata trijos lasījumos.
Trīs gadi un trīs pētījumi. Rezultāti ļoti līdzīgi. No dažādu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) diskusiju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem dalībniekiem tikai aptuveni trešā daļa ir sievietes. Par visai sabiedrībai svarīgo pārsvarā spriež amatpersonas un politiķi, ierēdņi un arī eksperti. Diskusijās reti sastopami sabiedrības pārstāvji.
Nesen man piezvanīja paziņa Karolīna, novadniece, nebijām sazinājušies kādu pusgadu. Viņai ir Ukrainas tālruņa numurs (starp citu, tikpat kā visi bēgļi saglabājuši savus Ukrainas numurus), tāpēc grūti noteikt, kur fiziski atrodas abonents. Pēc ierastās apsveicināšanās painteresējos: "Kā tev klājas Daugavpilī, kā iet darbā?" Atbilde bija: "Esmu Odesā. Mēs ar meitu pirms trim mēnešiem atgriezāmies. Kad projekts beidzās, mani atlaida no darba, neko jaunu nepiedāvāja, un es Daugavpilī vairs neredzu nekādas perspektīvas ne sev, ne viņai."
"Brīvprātīgais darbs man atkal deva dzīves jēgu," saka Edgars. "2022. gada sākumā es biju briesmīgā depresijā, bija pagājuši divi gadi ar kovida dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, dzīve noritēja izolācijā pie datora, čipsi, alus, miegs, darbs… Jaunuzņēmums, kurā strādāju attālināti, sekmīgi attīstījās, bet man tas nedeva nekādu prieku. Es arvien biežāk uzdevu sev jautājumu – un tā ir visa mana dzīve?"
1986. gadā vēl biju pavisam mazs bērns. Tajā dienā, 26. aprīlī, Minskā bija brīnišķīga saulaina diena, un es ar māsu un brāli pavadīju laiku mūsu mājas pagalmā. Biju ģērbusies pavisam vasarīgi – vieglā bezpiedurkņu kleitā. Bet pēc tam sākās lietus. Tas bija silts un patīkams, kā bieži mēdz būt pavasarī un vasarā, un no tā pat negribējās slēpties. Vai tā ir bijis jūsu bērnībā, kad gribējās speciāli bradāt pa peļķēm, saceļot lielas šļakatas, un spēlēties, cenšoties citam citu pēc iespējas vairāk apšļakstīt? Droši vien ir bijis.
Daudzi no Eiropas Parlamenta (EP) lēmumiem skar mums katram ļoti aktuālus jautājumus – drošību, dzīves kvalitāti, nacionālo vērtību saglabāšanu, sociālos jautājumus, tiesības un arī to, kā turpmāk sadzīvosim ar mākslīgo intelektu. Un, ja esat nolēmuši doties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nereti viens no lielajiem un būtiskākajiem jautājumiem ir – kā izlemt, par kuru partiju balsot, kuram deputātam pielikt plusiņu, bet kuru no saraksta svītrot.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā pie Raimonda Gekiša viesojas bijušais Latvijas basketbola izlases spēlētājs Žanis Peiners. Pēc karjeras beigām viņš pievērsies basketbola analītikai un tās pielietošanai. Pērnajā vasarā Žanis īpaši palīdzēja Kristapam Porziņgim attīstīt Kristapa spēcīgākās īpašības, lai tās pielietotu basketbola laukumā.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā pie Andra Auziņa viesojas Šveices 2. līgas čempions Toms Andersons. Toms uz Šveici aizbrauca jau 15 gadu vecumā, šobrīd viņš ir apmierināts ar savu lomu komandā: "Labāk es spēlēju un uzvaru, nekā esmu rezervists Šveices NL līgā". Pērn Andersons tika arī pie bronzas medaļas pasaules čempionātā, bet tas viņa karjerā bija tikai pirmais čempionāts, kaut pirms tam bija piedalījies jau septiņās atlasēs uz pasaules čempionātu.
Portāla LSM.lv anketa "ES Partiju šķirotava – VoteMatchEU" izveidota 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tās saturu veidoja "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" sadarbībā ar Nīderlandes organizāciju "ProDemos - House for Democracy and the Rule of Law.", bet anketas formu veidoja portāls LSM.lv.
Aprīļa vidū kopā ar Latvijas Poļu savienības sekretāru Kristīni Kuņicku (Krystyna Kunicka) viesojāmies poļu organizācijas – Lietuvas Poļu savienības – Zarasu nodaļā, Turmantā, uz Lietuvas un Latvijas robežas. Pirms 1939. gada te darbojās Polijas valsts dzelzceļa pēdējā stacija pirms robežas ar Latviju "Zemgale".
Darbs Latvijā ir, un piedāvājumu ir daudz – varu to personīgi apstiprināt. Es pastāvīgi caurlūkoju lielākos resursus – tie ir Nodarbinātības valsts aģentūra, CV.lv, Visidarbi.lv, SS.com, esmu apmeklējis vakanču gadatirgus. Taču mana pirmā darba meklēšanas pieredze Rīgā deva pozitīvu rezultātu tikai pēc trim mēnešiem un 40 adresātiem izsūtītiem CV. Tā kā esmu, kā man šķiet, saprātīgi domājošs, es sapratu, ka man kā kandidātam jāiziet cauri tādiem "filtriem" kā valoda, vecums, specializācija.
Parīzes olimpiskās spēles tuvojas. Katru dienu pasaules medijos, arī sociālajos, parādās arvien vairāk ziņu par gaidāmo notikumu – kā gatavojas delegācijas, par lielākajām zvaigznēm, par valstu olimpiskajiem tērpiem. Lāpas stafete 11 dienas bija Grieķijā, 27. aprīlī uguns uz senlaiku burinieka "Belem" burās uz Franciju, kur 8. maijā sāksies stafete šajā valstī. Tomēr dominē divu veidu ziņas – par drošības pasākumiem, tāpat tā dēvēto neitrālo sportistu piedalīšanos un pārējās pasaules attieksmi pret to.
Kad pienāk tādas gadadienas kā šī – 20 gadi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gada 1. maijā –, ir pieņemts izvērtēt, kas ticis sasniegts un kas ne. Tipisks kritērijs ir aplūkot ienākumu uz cilvēku līmeni Latvijā kā daļu no ES vidējā, un tas ir būtiski pieaudzis – 40% no vidējā ES līmeņa toreiz līdz 71% šodien.