Ārpus ētera
«Viss būs labi». Priekšvārds pirms TV pirmizrādes
«Viss būs labi». Priekšvārds pirms TV pirmizrādes
28. maijā LTV1 un replay.lv pārraidīs Staņislava Tokalova godalgoto dokumentālo filmu "Viss būs labi". Filma nesamāksloti un atkailināti rāda 21. gadsimta Latvijas realitāti triju paaudžu (ne)saprašanās pieredzē un kopienu (ne)saskares punktu iemeslos.
Jūlija Kaļada: Par bailēm un to pārvarēšanu. Baltkrievi Rīgā rīko Dienu solidaritātei ar politieslod...
Jūlija Kaļada: Par bailēm un to pārvarēšanu. Baltkrievi Rīgā rīko Dienu solidaritātei ar politieslodzītajiem
Vai zināt, ar ko atšķiras tāda cilvēka dzīve, kas dzimis, uzaudzis un lielāko daļu mūža nodzīvojis diktatūras apstākļos, no cilvēku dzīves demokrātiskā sabiedrībā? Pirmām kārtām ar to, ka diktatūras apstākļos audzināta cilvēka domas, lēmumus un rīcību ik dienu un ik minūti vada bailes. Un šķiet, ka šīs bailes nav iespējams izskaust. Es tam esmu dzīvs piemērs. Pagājuši jau gandrīz trīs gadi, kopš saņēmu politisko patvērumu Latvijā un atrodos drošībā, bet bail man ir joprojām.
Karikatūrista skats: Aģitācija vai debates
Karikatūrista skats: Aģitācija vai debates
Saeima ceturtdien, 23. maijā, nodeva skatīšanai komisijās opozīcijas deputātu ierosinājumu pirmsvēlēšanu debates rīkot tikai valsts valodā, tās pielīdzinot priekšvēlēšanu aģitācijai. Likumprojekts vēl jāskata trijos lasījumos. 
Diskusijas LR un LTV –  sievietes joprojām mazākumā
Diskusijas LR un LTV – sievietes joprojām mazākumā
Trīs gadi un trīs pētījumi. Rezultāti ļoti līdzīgi. No dažādu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) diskusiju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem dalībniekiem tikai aptuveni trešā daļa ir sievietes. Par visai sabiedrībai svarīgo pārsvarā spriež amatpersonas un politiķi, ierēdņi un arī eksperti. Diskusijās reti sastopami sabiedrības pārstāvji.
Oleksijs Zaričanskis: Kāpēc ukraiņu bēgļi nevar nosēdēt uz vietas
Oleksijs Zaričanskis: Kāpēc ukraiņu bēgļi nevar nosēdēt uz vietas
Nesen man piezvanīja paziņa Karolīna, novadniece, nebijām sazinājušies kādu pusgadu. Viņai ir Ukrainas tālruņa numurs (starp citu, tikpat kā visi bēgļi saglabājuši savus Ukrainas numurus), tāpēc grūti noteikt, kur fiziski atrodas abonents. Pēc ierastās apsveicināšanās painteresējos: "Kā tev klājas Daugavpilī, kā iet darbā?" Atbilde bija: "Esmu Odesā. Mēs ar meitu pirms trim mēnešiem atgriezāmies. Kad projekts beidzās, mani atlaida no darba, neko jaunu nepiedāvāja, un es Daugavpilī vairs neredzu nekādas perspektīvas ne sev, ne viņai."
Oleksijs Zaričanskis: Labo darbu brīvprātīgie, Ukrainas un Latvijas
Oleksijs Zaričanskis: Labo darbu brīvprātīgie, Ukrainas un Latvijas
"Brīvprātīgais darbs man atkal deva dzīves jēgu," saka Edgars. "2022. gada sākumā es biju briesmīgā depresijā, bija pagājuši divi gadi ar kovida dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, dzīve noritēja izolācijā pie datora, čipsi, alus, miegs, darbs… Jaunuzņēmums, kurā strādāju attālināti, sekmīgi attīstījās, bet man tas nedeva nekādu prieku. Es arvien biežāk uzdevu sev jautājumu – un tā ir visa mana dzīve?"
«Čornobiļa uzspridzināja manas smadzenes. Es sāku domāt.» Vai baltkrievi atceras Čornobiļas katastro...
«Čornobiļa uzspridzināja manas smadzenes. Es sāku domāt.» Vai baltkrievi atceras Čornobiļas katastrofu?
1986. gadā vēl biju pavisam mazs bērns. Tajā dienā, 26. aprīlī, Minskā bija brīnišķīga saulaina diena, un es ar māsu un brāli pavadīju laiku mūsu mājas pagalmā. Biju ģērbusies pavisam vasarīgi – vieglā bezpiedurkņu kleitā. Bet pēc tam sākās lietus. Tas bija silts un patīkams, kā bieži mēdz būt pavasarī un vasarā, un no tā pat negribējās slēpties. Vai tā ir bijis jūsu bērnībā, kad gribējās speciāli bradāt pa peļķēm, saceļot lielas šļakatas, un spēlēties, cenšoties citam citu pēc iespējas vairāk apšļakstīt? Droši vien ir bijis.
Ukraiņi un latviešu valoda. No «droši vien nē» līdz «drīzāk jā»
Ukraiņi un latviešu valoda. No «droši vien nē» līdz «drīzāk jā»
"Vai es gribu iemācīties latviešu valodu? Jā. Vai viss man izdodas? Nē. Vai esmu pietiekami centīgs? Nē. Kas man traucē? Es pats, pārējais ir atrunas." Tāds iekšējais dialogs man bieži ir pašam ar sevi, kad es kārtējo reizi centīgi mēģinu savākties un pateikt sakarīgu frāzi latviešu valodā.
Politoloģes sleja: Eiropas Parlaments – kā izdarīt savu izvēli?
Politoloģes sleja: Eiropas Parlaments – kā izdarīt savu izvēli?
Daudzi no Eiropas Parlamenta (EP) lēmumiem skar mums katram ļoti aktuālus jautājumus – drošību, dzīves kvalitāti, nacionālo vērtību saglabāšanu, sociālos jautājumus, tiesības un arī to, kā turpmāk sadzīvosim ar mākslīgo intelektu. Un, ja esat nolēmuši doties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nereti viens no lielajiem un būtiskākajiem jautājumiem ir – kā izlemt, par kuru partiju balsot, kuram deputātam pielikt plusiņu, bet kuru no saraksta svītrot.
Porziņģis, NBA playoff un basketbola analītika. Žanis Peiners «Sporta studijas» podkāstā #143
Porziņģis, NBA playoff un basketbola analītika. Žanis Peiners «Sporta studijas» podkāstā #143
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā pie Raimonda Gekiša viesojas bijušais Latvijas basketbola izlases spēlētājs Žanis Peiners. Pēc karjeras beigām viņš pievērsies basketbola analītikai un tās pielietošanai. Pērnajā vasarā Žanis īpaši palīdzēja Kristapam Porziņgim attīstīt Kristapa spēcīgākās īpašības, lai tās pielietotu basketbola laukumā.
Šveices 2. līgas čempions Toms Andersons «Sporta studijas» podkāstā #142
Šveices 2. līgas čempions Toms Andersons «Sporta studijas» podkāstā #142
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā pie Andra Auziņa viesojas Šveices 2. līgas čempions Toms Andersons. Toms uz Šveici aizbrauca jau 15 gadu vecumā, šobrīd viņš ir apmierināts ar savu lomu komandā: "Labāk es spēlēju un uzvaru, nekā esmu rezervists Šveices NL līgā". Pērn Andersons tika arī pie bronzas medaļas pasaules čempionātā, bet tas viņa karjerā bija tikai pirmais čempionāts, kaut pirms tam bija piedalījies jau septiņās atlasēs uz pasaules čempionātu.
Poļi Lietuvā un Latvijā. Brāļi, kuri viens otru nepazīst?
Poļi Lietuvā un Latvijā. Brāļi, kuri viens otru nepazīst?
Aprīļa vidū kopā ar Latvijas Poļu savienības sekretāru Kristīni Kuņicku (Krystyna Kunicka) viesojāmies poļu organizācijas – Lietuvas Poļu savienības – Zarasu nodaļā, Turmantā, uz Lietuvas un Latvijas robežas. Pirms 1939. gada te darbojās Polijas valsts dzelzceļa pēdējā stacija pirms robežas ar Latviju "Zemgale".
Oleksijs Zaričanskis: Ukraiņi darba meklējumos. Bet kam mēs esam vajadzīgi?
Oleksijs Zaričanskis: Ukraiņi darba meklējumos. Bet kam mēs esam vajadzīgi?
Darbs Latvijā ir, un piedāvājumu ir daudz – varu to personīgi apstiprināt. Es pastāvīgi caurlūkoju lielākos resursus – tie ir Nodarbinātības valsts aģentūra, CV.lv, Visidarbi.lv, SS.com, esmu apmeklējis vakanču gadatirgus. Taču mana pirmā darba meklēšanas pieredze Rīgā deva pozitīvu rezultātu tikai pēc trim mēnešiem un 40 adresātiem izsūtītiem CV. Tā kā esmu, kā man šķiet, saprātīgi domājošs, es sapratu, ka man kā kandidātam jāiziet cauri tādiem "filtriem" kā valoda, vecums, specializācija.
Māris Rīmenis: 3 mēneši līdz Parīzes olimpiskajām spēlēm – lāpa ceļo uz Franciju, un drošība pāri vi...
Māris Rīmenis: 3 mēneši līdz Parīzes olimpiskajām spēlēm – lāpa ceļo uz Franciju, un drošība pāri visam
Parīzes olimpiskās spēles tuvojas. Katru dienu pasaules medijos, arī sociālajos, parādās arvien vairāk ziņu par gaidāmo notikumu – kā gatavojas delegācijas, par lielākajām zvaigznēm, par valstu olimpiskajiem tērpiem. Lāpas stafete 11 dienas bija Grieķijā, 27. aprīlī uguns uz senlaiku burinieka "Belem" burās uz Franciju, kur 8. maijā sāksies stafete šajā valstī. Tomēr dominē divu veidu ziņas – par drošības pasākumiem, tāpat tā dēvēto neitrālo sportistu piedalīšanos un pārējās pasaules attieksmi pret to.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd