Ideālā variantā jau no nākamā mācību gada ukraiņu bērniem būtu jāmācās Latvijas skolās, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Nevalstiskās organizācijas jau ilgstoši uzsvērušas, ka ukraiņu iekļaušanai sabiedrībā būtiski viņus iekļaut arī izglītības sistēmā, kā tas jau notiek kaimiņvalstīs. Tomēr, lai to paveiktu, priekšā vēl daudz darāmā.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Rēzeknē savas otrās mājas vismaz uz laiku atraduši aptuveni 300 Ukrainas bēgļu. Daudzi no viņiem Rēzeknē dzīvo jau vairāk nekā gadu un pamazām iekļaujas gan darba tirgū, gan arī vietējā kultūras dzīvē. Tajā pašā laikā ukraiņi uztur arī savas tradīcijas un kultūru. Gan rēzeknieši, gan ukraiņi bēgļi nolēmuši sarīkot atbalsta pasākumus varonīgajai Ukrainas tautai "No sirds Ukrainai".
Vairāk nekā gadu Latvijā darbojas ukrainietes Olgas restorāns "Green Pumpkin.UA", tāpat jau nepilnu mēnesi ir iespējams apmeklēt arī ukrainietes Irinas kafejnīcu "Smakoliki". Abas sievietes Ukrainā nestrādāja ēdināšanas nozarē, taču, sākoties Krievijas iebrukumam, devušās pēc patvēruma uz Latviju, kur arī nolēmušas uzsākt savus uzņēmumus un kaut mazu daļu no Ukrainas piedāvāt Latvijai.
Šonedēļ aprit divi gadi kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā sākuma, un, laikam ritot, arvien pieaug to Latvijā dzīvojošo kara bēgļu skaits, kuri mērķtiecīgi mācās latviešu valodu. Pērn valodu apguvuši gandrīz divreiz vairāk Ukrainas pilsoņu nekā 2022. gadā. Arī Liepājā ukraiņu interese apgūt valodu ir liela.
Siguldas novada Mālpils pagastā patlaban dzīvo ap 80 patvēruma meklētāju no Ukrainas. Nelielajā pagastā ukraiņu ģimenes kopš kara sākumā sev radušas mājas bijušā tehnikuma kopmītnēs, kur sākotnēji uzturējās pat ap 200 cilvēku. Šo divu gadu laikā ukraiņu kopienai šeit izveidojusies cieša saikne arī ar vietējo kopienu. Kā ukraiņi savu ikdienu pavada arī nelielos Latvijas pagastos un kā raugās nākotnē?
Lai gan Ukrainas atbalstītājus, biedrības "Tavi draugi" aktīvistus, ir grūti pārsteigt, Latvijas skolu skolēniem tas ir izdevies ar uzviju. Aicinājumam gādāt preces karavīriem ierakumos atsaukušies vairāki simti skolēnu 100 Latvijas skolās. Šajās dienās uz Rīgu brauc viens auto pēc otra, vedot skolēnu saziedoto. Jau sestdien, 17. februārī, ceļā uz fronti devās pirmā palīdzības krava, kas nogādās skolēnu sagādāto pārtiku, drēbes un citas ierakumos nepieciešamās preces tajos pulkos, kuros Ukrainas neatkarību sargā arī karavīri no Latvijas.
Lai parādītu Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret iebrucēju, Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju portāls LSM – aicina radio stacijas, televīzijas kanālus un elektroniskos medijus 24. februārī pulksten 12.00 vienoties kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas valsts himnu.
Nozīmīga daļa no Latvijas atbalsta Ukrainai ir arī iespēja karā smagi cietušajiem karavīriem iziet šeit rehabilitāciju. Pērn Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" palīdzība tika sniegta 107 Ukrainas karavīriem. Šobrīd rehabilitācijas centrā uzturas 20 karavīri, daļa jau pēc nedēļas atgriezīsies mājās ar autobusu, kas atvedīs jaunus cietušos. Bet kopumā šogad plānots palīdzēt 120 ukraiņu karavīriem.
Šomēnes aprit jau divi gadi, kopš Krievija īsteno pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Bēgot no kara šausmām, Latvijā ieradās desmitiem tūkstošiem ukraiņu. Vieni ilgi neuzturējās, jo aizbrauca uz kādu citu valsti vai arī atgriezās dzimtenē. Bet citi nolēma palikt. Lai gan Latvija Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedz dažādu atbalstu, Lietuvai ir izdevies veiksmīgāk ukraiņus iekļaut izglītības sistēmā un darba tirgū, liecina Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" veiktā izpēte.
2024. gada 24. februārī apritēs tieši divi gadi kopš Krievijas karaspēks sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā ukraiņu tautas neizmērojamā drosme ir izpelnījusies apbrīnu visā pasaulē. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā divu dienu pasākumu programmu, lai paustu solidaritāti un atgādinātu par Ukrainas atbalsta iespējām.
No 5. aprīļa līdz 12. maijam Rīgā un citviet Latvijā norisināsies piektais Osokina Brīvības festivāls. Tas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā veltīts Ukrainas armijas, civiliedzīvotāju un īpaši ukraiņu bērnu atbalstam, kā arī pirmo reizi tā laikā tiks vākti līdzekļi smagi slimu bērnu vecākiem Latvijā, informēja festivāla rīkotāji.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūra un humānās palīdzības partneri šogad lūdz piešķirt 4,2 miljardus ASV dolārus, lai atbalstītu kara skartās kopienas Ukrainā, Ukrainas bēgļus un arī valstis, kas tos ir uzņēmušas. Arī Latvija ir iekļauta visaptverošajā Ukrainas Reģionālajā bēgļu rīcības plānā, kas aptver desmit valstis. Latvijā 17 partneri ir pieprasījuši finansējumu 9,7 miljonu ASV dolāru apmērā, lai palīdzētu aptuveni 50 000 bēgļu no Ukrainas – gan tiem, kas atrodas Latvijā, gan jauniebraucējiem šogad, gan arī tiem, kas Latviju izmanto kā tranzītvalsti.
Patlaban kādā profesijā vai savā uzņēmumā kopumā strādā teju 9000 Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā. Lai arī nodarbinātība šajā grupā pērn ir pieaugusi, tas joprojām ir mazāk nekā puse no kopējā darbspējīgo ukraiņu skaita Latvijā. Patvēruma meklētāju atbalsta organizācijas norāda, ka ukraiņi ir aktīvi darba tirgū, bet galvenie šķēršļi ir valodas apmācību pieejamība, pārkvalifikācijas iespējas, kā arī darba piedāvājumi bez līguma.
Latvijas sabiedrība atbalsta Ukrainas kara bēgļus un ziedo viņiem, taču tikai neliela daļa uzskata, ka valstij būtu jācenšas viņus noturēt Latvijā, lai atvieglotu demogrāfijas un darbaspēka problēmas, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja.