Ukrainas kara bēgļu plūsma uz Latviju ilgtermiņā ir mērena, taču samazinās, tā liecina Iekšlietu ministrijas rīcībā esošie dati.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Pēdējā laikā ir krasi samazinājusies Ukrainas kara bēgļu straume Latvijā. Par to liecina gan plūsma Grebņevas robežkontroles punktā, gan tas, ka aprīlī krīzes pabalstu pēc ierašanās Rēzeknē lūguši vien trīs bēgļi. Tikmēr daļai ukraiņu, kas pēdējos divos gados apmetušies Rēzeknē, ir izdevies atrast darbu, daudzi mācās latviešu valodu un kopā ar vietējiem iedzīvotājiem, lejot ierakumu sveces un pinot maskēšanas tīklus, aktīvi palīdz Ukrainas armijai.
Valodas barjera, grūtības iekārtoties darbā, veidot savu uzņēmumu, neuzticēšanās no dzīvokļu un telpu īpašniekiem – šīs ir tikai dažas no grūtībām, ko izjutuši kara bēgļi no Ukrainas. Savā pieredzē dalās ukrainietes Rēzeknē, kuras spējušas veiksmīgi integrēties pilsētā un šobrīd to saredz kā vietu, kur palikt uz dzīvi.
"Brīvprātīgais darbs man atkal deva dzīves jēgu," saka Edgars. "2022. gada sākumā es biju briesmīgā depresijā, bija pagājuši divi gadi ar kovida dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, dzīve noritēja izolācijā pie datora, čipsi, alus, miegs, darbs… Jaunuzņēmums, kurā strādāju attālināti, sekmīgi attīstījās, bet man tas nedeva nekādu prieku. Es arvien biežāk uzdevu sev jautājumu – un tā ir visa mana dzīve?"
Vidusskolu un pamatskolu eksāmenus kopā ar mūsu vietējiem skolēniem šogad kārtos arī 92 jaunieši no kara skartās Ukrainas. Vairums no viņiem daļu eksāmenu kārtos dzimtajā valodā, daļu latviešu valodā. Joprojām neatrisināts ir jautājums par Latvijā izsniegto izglītības dokumentu leģimitāti Ukrainā.
Valdība otrdien, 30. aprīlī, atbalstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pretgaisa aizsardzības lielgabalu, taktiskās bezpilota novērošanas sistēmas, kā arī citu būtisku materiāli tehnisko līdzekļu nodošanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, paziņojusi premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainu ir pametuši vairāk nekā četri miljoni valsts iedzīvotāju. Lielākā daļa no viņiem ir sievietes un bērni, bet daļa arī vīrieši iesaucamā vecumā. Ukrainā aprīlī pieņemtais jaunais mobilizācijas likums paredz cīņu ar tiem, kas no dienesta aizbēguši. Kijiva paziņoja, ka vēl pirms jaunā likuma stāšanās spēkā uz laiku pārtrauks konsulāro pakalpojumu sniegšanu ārzemēs dzīvojošiem ukraiņiem iesaucamajā vecumā, satraucot arī tos, kas valsti pameta vēl pirms kara.
Darbs Latvijā ir, un piedāvājumu ir daudz – varu to personīgi apstiprināt. Es pastāvīgi caurlūkoju lielākos resursus – tie ir Nodarbinātības valsts aģentūra, CV.lv, Visidarbi.lv, SS.com, esmu apmeklējis vakanču gadatirgus. Taču mana pirmā darba meklēšanas pieredze Rīgā deva pozitīvu rezultātu tikai pēc trim mēnešiem un 40 adresātiem izsūtītiem CV. Tā kā esmu, kā man šķiet, saprātīgi domājošs, es sapratu, ka man kā kandidātam jāiziet cauri tādiem "filtriem" kā valoda, vecums, specializācija.
Nesen kopā ar meitu apciemojām Irinu. Viņa ir ukrainiete, atbraukusi uz Latviju no Luhanskas apgabala pēc kara sākuma, arī kopā ar 15 gadus vecu meitu. Īrē dzīvokli un lūdza palīdzēt, jo sabojājusies griestu lampa. Diemžēl nevarēju salabot. Tā ir lietuviešu projekta ēka, elektroinstalācija ir veca, un gan Irinai, gan man ir bail no elektrības. Jāizsauc elektriķis. Apsēdāmies un sākām runāties.
Biedrība "Tavi draugi" īstenojusi senu sapni un pašā Rīgas centrā atvērusi labdarības veikalu. Tajā var iegādāties gan jaunas, gan lietotas drēbes, rotaļlietas, grāmatas un interjera priekšmetus. Bet visi ienākumi tiek veltīti, lai palīdzētu Ukrainas kara hospitāļiem un civiliedzīvotājiem. Veikalā strādā arī kara bēgle no Ukrainas.
Latvija plāno ar Ukrainu slēgt vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, apņemoties šogad un nākamos divus gadus sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma projekta.
Kārtējā palīdzības krava, kura tiek ļoti gaidīta, otrdien nosūtīta uz Ukrainu. Šai palīdzības kravai Latvijas iedzīvotāji ziedoja Ziemassvētku gaidīšanas laikā, saziedots tika pietiekami, lai darba pilnas rokas būtu vairākus mēnešus, un nu uz Ukrainu dosies brīvprātīgo izgatavotas gultas.
Desmitiem tūkstoši Ukrainas karavīru šajā karā ir zaudējuši rokas vai kājas. Kājas amputācija ir smaga trauma, kas atstāj dziļas sekas. Latvijas neiroķirurgs Jānis Šlēziņš uzņēmies savākt pēc iespējas vairāk līdzekļu, lai šo karavīru dzīvi uzlabotu uzreiz, vēl pirms protēzes izgatavošanas. Proti, platformā ziedot.lv tiek vākti līdzekļi brīvroku kruķiem – īpašai ierīcei, kas stiprinās pie kājas, ļauj pārvietoties, bet tajā pašā laikā atstāj brīvas karavīra rokas.
Kijivā šobrīd dzīvo vairāk nekā 400 000 valsts iekšzemē pārvietoto personu, pavēstīja Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinecs.
Kā, pinot tīklus Ukrainai, savīt kopā arī cilvēkus vienā saliedētā kopienā? Kā ir 150 stundas gatavot evakuācijas auto un zināt, ka krievu karavīri to vienā mirklī var pārtvert un iznīcināt? Atbildes ir atrodamas brīvprātīgo pieredzē. Radio NABA raidījums "Neprātīgi prātīgie" uz sarunu aicināja tīklu darbnīcas vadītāju Aldi Romanovski, meistaru Imantu Šķērstenu, kurš kopā ar savu komandu Ukrainai rada evakuācijas auto, un Lauru Pliču-Stankeviču, kura ir vadījusi "Twitterkonvojus".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
