"Vai tā nauda ir tā vērta? " retoriski vaicāja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs decembra sākumā, spriežot par Krievijas graudu tranzītu. "Tie uzņēmēji, [kas to dara], ir mūsu pašu," viņš teica. Protams, mūsu: galvenais šo graudu pārvadātājs ir "LDz Cargo", kas pilnībā pieder valstij, un tas nav vienīgais piemērs. Privāto firmu sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju nereti apspriež (un stingri nosoda) politiķi un plašsaziņas līdzekļi. Uzņēmumi ar valsts kapitālu paliek ārpus redzesloka: lai gan bieži vien tieši tie ir nozares līderi vai pilnīgi monopolisti, tiem joprojām nav ticis jautāts par ētiku un "peļņu no Putina asiņainās naudas". Rus.LSM.lv pajautāja.
Ietekme uz ekonomiku
Tirdzniecību ar Krieviju kara laikā turpina ne tikai Latvijas uzņēmumi, bet arī pietiekami daudz ārvalstu kompāniju. Dažādas Ukrainas iestādes apkopo šādu informāciju, tos, kas turpina strādāt Krievijā, dēvējot par "starptautiskajiem kara sponsoriem".
Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis atbalstot Latvijas iniciatīvu par Krievijas graudu importa aizliegšanu Eiropas Savienībā (ES). Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), kas atrodas Briselē, norādīja, ka arī neviens no dalībvalstu ministriem nav izteicis kādus pretargumentus un šīs sankcijas padome atkārtoti apspriedīs janvārī.
Eiropas Savienībā (ES) turpinās neformālas sarunas par 12. sankciju paketi pret Krieviju. Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nāks klajā ar saviem priekšlikumiem, un tad dalībvalstis varēs sākt oficiālas diskusijas par paketes saturu. Kas varētu tikt ietverts nākamajā sankciju kārtā, un ko tajā vēlas redzēt Latvija?