Piekrastes zvejnieki norāda uz būtisku roņu populācijas un postījumu pieaugumu
Biedrībā "Mazjūras zvejnieki" apvienojušies 74 piekrastes zvejnieki. Biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis stāstīja, ka par roņu postījumiem zvejnieki runā jau 20 gadus, bet pēdējos gados situācija kļūst aizvien sarežģītāka. Roņi gada laikā apēd pat divas līdz trīs reizes vairāk zivju, nekā nozvejo piekrastes zvejnieki.
"Diendienā ejot jūrā, mēs redzam, ka tā populācija aug astronomiski. Nu, piemēram, viens tīkls izmaksā ap 70 eiro, piecus tīklus sadīrā pa nakti, nu, varbūt ne pilnībā, bet, ja tur 20% ir saplēsti, nākamajā dienā atkal viņš saplēš, un tas tīkls vairs nav lietojams. Mēs precīzi neesam rēķinājuši, mēs nevaram sarēķināt, cik zivju ir izēsts, ko mēs neiegūstam. Ir reizes, kad viņš apēd 90% zivju, kas ir tīklos bijušas," stāstīja Cīrulis.
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš stāstīja, ka līdz šim par roņu postījumiem zvejnieki saņēma kompensācijas.
Riekstiņš sacīja: "Katru gadu tiek izmaksātas attiecīgi kompensācijas par negūto lomu un bojātiem zvejas rīkiem, bet, protams, tas nav risinājums, un principā jāmaksā arvien lielākas kompensācijas un arvien mazāk nozvejo. Tas, ko varētu meklēt paši zvejnieki, – kaut kādus risinājumus, inovatīvus kaut kādus zvejas rīkus, kas būtu pasargāti no roņu ietekmes, teiksim, izturīgāki materiāli vai arī roņu atbaidītāji. Ir mēģināts kaut ko šādā veidā risināt, bet Somija jau vairākkārt ir pacēlusi jautājumu – Somija, Igaunija, arī Latvija, ka vajag meklēt risinājumu Baltijas jūras reģionā Eiropas Savienības līmenī."
"Bior" secina – zvejas rīku pasargāšanai ir atbalstāma pelēko roņu atbaidīšana
Institūta "Bior" pētnieks Ēriks Krūze stāstīja, ka gada laikā pētnieki novērtēja pelēko roņu populāciju un secināja, ka, līdzīgi kā citās kaimiņvalstīs,
arī Latvijā nozvejas un zvejas rīku pasargāšanai ir atbalstāma pelēko roņu atbaidīšana un ierobežotā skaitā būtu uzsākama arī roņu medīšana tiešā zvejas rīku tuvumā.
"Un tā vislielākā neredzamā lieta tieši attiecībā uz zvejniekiem ir, cik viņi ir aizbaidījuši zivis projām no tiem zvejas rīkiem un cik viņi ir sabojājuši, cik jūrā vispār ir tās traumētās zivs no roņiem, un, kad saliek to aisberga neredzamo daļu, kad pamodelē tos ciparus, paskatās, tas skaits ir pietiekoši liels, lai, tā teikt, varētu sākt satraukties, vai vispār tā Baltijas jūras ekosistēma var uzturēt tik lielu plēsēju daudzumu ar tām zivīm, kas te dzīvo? Un, piemēram, skatoties arī tos barošanās datus, mēs jau redzam, ka, protams, dominē tās zivis, kas vairāk ir sastopamas tieši piekrastē tajos brīžos, kad viņas ķeras, attiecīgi visvairāk atradām reņģes un grunduļus, bet ievērojami daļa ir arī vērtīgās zivis, – laši, taimiņi, asari, zandarti," pastāstīja Krūze.
Dabas aizsardzības pārvalde gatavo lēmumu ļaut atsevišķiem zvejniekiem medīt roņus
Piekrastes zvejnieku pārstāvis Cīrulis sacīja, ka līdz šim Latvija bija vienīgā valsts, kur zvejniekiem bija aizliegts aizsargāties pret roņiem, nemaz nerunājot par medībām. Igaunijā, piemēram, ir atļautas aizsargājošās medības.
"Mēs pat neprasām medības, mēs prasām vienkārši, lai mums dotu iespēju aizsargāt savus zvejas rīkus. Piemēram, ne katrs ronis ēd, plēš no tīkliem ārā, ir viena daļa, kas barojas pastāvīgi, bet ir tie nekaunīgie, – tādi, kas ir pieraduši plēst ārā no tīkliem. Nav jau uzreiz jāšauj tam ronim, šauj blakām, kaut kur uz ūdens. Ja viņš aiziet, labi, lai viņš iet! Panākta tāda vienošanās tagad ar "Bior" un ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ka būs kaut kāds zināms daudzums licenču, ko izsniegs tieši zvejniekiem, kas ir mednieki arī, lai viņiem būtu iespējas sēdēt pie saviem tīkliem un arī aizsargāt tos. Tagad tikai tiešām jāizstrādā noteikumi, lai tās licences un atļaujas aiziet pie īstajiem zvejniekiem," atzīmēja Cīrulis.
Piekrastes zvejnieki šobrīd gaida Dabas aizsardzības pārvaldes un citu atbildīgo institūciju lēmumus, lai turpmāk varētu aizsargāt savus zvejas rīkus un lomus no roņiem.
