Rīgā būvprojektos demontētais bruģis, kas nenonāk atpakaļ ielās, nonāk glabāšanā. Pirms tam tiek nosvērts un ar aktu nodots glabāšanā, un tieši tāpat pie nepieciešamības atkal ieklāt vēsturisko bruģi tas tiek nosvērts un ar aktu izņemts no glabāšanas.
Pašlaik tiek glabāti aptuveni 6300 tonnu dažādu granīta izstrādājumu, un Rīgā ir divas glabātavas – Vienības gatvē 20 un Skanstes ielā 16. Lai klātienē apskatītu šo bruģi, LTV raidījumam tā arī neizdevās panākt saskaņošanu. Arī pirms vairākiem gadiem, vēloties aplūkot vēsturiskā bruģa rezerves, bija saņemts atteikums.
"Šobrīd ir aktīvs process par šo novietņu maiņu. Līdz ar to, tiklīdz šis bruģis būs pārvietots un salikts pastāvīgai lietošanai, varētu uzreiz uz vietas piekļūt un viņu apskatīt. Šobrīd vedam no vienas vietas uz otru, skatīsim kapacitātes iespējas – vai tiks izvietots vienā, vai divās vietās turpmākai glabāšanai," stāstīja Rīgas Domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes priekšnieks Valters Krasts.
Bruģa glabāšanas līgumi ar uzņēmumu SIA "Pillar Contractor" ir noslēgti līdz šī gada 22. novembrim. Granīta izstrādājumu glabāšanas līguma summa ir 41 999 eiro. Līguma nosacījumi paredz glabāšanas maksu – 2 centi par tonnu diennaktī. Summā ir iekļauta kravu pieņemšana ar svēršanu un pārbaudi, kravu nodošana ar svēršanu un pārbaudi, šķirošana, teritorijas noma, teritorijas diennakts apsargāšana.
"Uzturēšana tika organizēta caur konkursu, ar līgumu. Līgumsaistības kā visur ir terminētas un, sākoties jauniem līgumiem, glabāšanas vietas var tikt mainītas," norādīja Krasts.
Bet kāpēc pašvaldība pati neuzglabā bruģi kādā no saviem zemesgabaliem, bet tā vietā gadiem ilgi maksā uzņēmumiem?
Rīgas domes Satiksmes infrastruktūras pārvaldes Būvdarbu vadības nodaļas vadītāja vietniece Signe Tupiņa-Jauniņa rakstiskā atbildē skaidroja: "Ārtelpas un mobilitātes departaments līdz šim ir izšķīries iepirkt pakalpojumu. Tieši tāpat kā tiek iepirkta uzturēšana, būvniecība, projektēšana, transportlīdzekļu evakuatora pakalpojumi, būvuzraudzība, ceļa zīmju uzstādīšana un tamlīdzīgi. Departaments organizē autonomo funkciju izpildi, šī ir pieļaujama rīcība. Pašvaldība veic kontroles un administratīvo darbu šajā sakarā, kas ļauj maksimāli koncentrēties uz funkciju izpildes nodrošināšanu."
Tātad pašvaldība maksā nomas maksu, lai vēsturisko bruģi uzglabātu. Bet nu jau ir plānots vismaz no vienas no šīm vietām bruģi vest uz pašvaldības zemi. Rezultātā lieli izdevumi jau ir bijuši gadu gaitā un tagad, protams, arī būs jāmaksā par pārvešanu. Iespējams, šo bruģi vedīs uz Kleistu ielu.
Pirmais līgums par granīta izstrādājumu glabāšanu tika noslēgts pirms 18 gadiem – 2006. gada 27. decembrī. Bet vai tiešām Rīgai savu bruģi nevajadzēja pašai glabāt, apsargāt un izmantot, nevis vienkārši tērēt naudu par tā turēšanu?
"Tādas iespējas arī tiek vērtētas. Iespējams, daļa bruģa tiks glabāta tepat, Kleistu ielā. Te gan jāpiezīmē, ka šis ir dārgs materiāls, ir jānodrošina drošība, līdz ar to tiek vērtēti visi šie aspekti. Savukārt pārvietošana jau tiek ietverta līgumos uz glabātāja rēķina. Te ir runa ne jau tikai par glabāšanu. Tas ir jāuzskaita, jāsver, jāizsniedz, jāsaņem atbilstoši ar aktiem," skaidroja Krasts.
Taču LTV raidījums pie bruģa apskates kārtējo reizi netika. Toties nu zināms, ka tiek izvērtēta iespējamā glabātavas maiņa. Bruģakmeņu pārvešanas izmaksu noteikšana šobrīd esot pāragrs jautājums. Tāpat arī nav skaidrības, kur turpmāk tiks uzglabātas 6300 tonnas Rīgas bruģa.
