Strasbūrā daudzi uzsvēra, ka Eiropa togad sāka elpot brīvības gaisu beidzot ar abām plaušām – rietumu un arī austrumu puses. Kopš tā laika ES rindas ir papildinājušās vēl tikai ar trīs valstīm, kas vēl jo vairāk parāda 2004. gada paplašināšanās unikalitāti.
Eiropas Parlamentā dzied reti. Un šī bija viena no tām retajām reizēm. Eiropas himna bija veltīta 10 dalībvalstīm, kuras pievienojās ES 2004. gada 1.maijā – un jaunieši, kas dzimuši šajā vēsturiskajā 1.maijā, bija goda vietā kopā ar tā laika valstu līderiem un varēja viņus izvaicāt.
Tas 1.kursa studentam no Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas bija nepieredzēts piedzīvojums – milzīgās plenārsēžu zāles vidū sarunājoties ar tā laika Latvijas prezidenti.
"Tik daudz nozīmīgu cilvēku apkārt, un tāds pasākums un arī, ka ir tik maz to izredzēto, kuriem ir šāda iespēja piedalīties – tāpēc mazliet jā, godīgi sakot, sajutos kā zvaigzne," sacīja Eliass.
Toreizējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs (2002–2004) Patriks Kokss pauda, ka paplašināšanās ir nesusi ieguvumus visai Eiropai un tā būtu jāturpina.
"Protams, ka ir bijušas problēmas, bet beigu beigās mēs zinām, ka paplašināšanās savā būtībā ir bijusi ļoti veiksmīga. Tā ir nesusi lielāku labklājību un lielāku solidaritāti, kā arī piederības sajūtu. Iepriekš cilvēki jūtās atstumti, jo vēsture nošķīra Austrumeiropu no Eiropas Savienības. Cilvēku vēlme, kas tika izteikta referendumos, pavēra durvis un viņus atkal apvienoja. Es domāju, ka tas ir lieliski. Manuprāt, to ir iespējams un vēlams paveikt atkal, un tas tā arī notiks," pauda Kokss.
Tā laika Eiropas Komisijas (EK) prezidents Romano Prodi arī norādīja uz interesantu kopsakarību – gan parlamentu, gan komisiju šobrīd vada sievietes. Viena nāk no ES lielākās valsts Vācijas, un tā ir Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena, savukārt otra – no vismazākās valsts jeb Maltas, un tā ir Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola. Un tas arī parāda, ka mazām valstīm un tās cilvēkiem ES dod plašākas iespējas, nekā paliekot ārpusē.
Strasbūrā bija ieradusies arī bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Sarunā ar Latvijas Radio viņa norādīja, ka bez iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija aizvien atrastos Krievijas ietekmes zonā.
"Tad mēs būtu tā, kā Moldova, kur liktenis karājas mata galā un kuru katru dienu var sagaidīt, ka būs Krievijas atbalstīts apvērsums. Ja ne gluži invāzija, tad katrā ziņā no Piedņestras organizēta varas pārņemšana. Mēs būtu pilnīgā krievu ietekmes sfērā – katastrofāli pamestā Eiropas nomalē, nevis kā daļa no šīs savienības," sacīja Vīķe-Freiberga.
Lai arī ES Latvijai sniegusi drošību un finansiālu atbalstu dažādu projektu realizēšanā, daļa tās piedāvāto iespēju aizvien nav izmantotas, un kādreizējā Valsts prezidente to vērtēja kritiski.
"Tas, ka mēs neesam paši izmantojuši visas iespējas, ko dalība ES mums ir sniegusi, manuprāt, ir lielākais pārmetums, kas man būtu latviešu tautai un pārvaldes sistēmai, un politiķiem, kas pa šiem 20 gadiem ir darbojušies. Mēs atkal un atkal dzirdam, ka ir pieejami lieli naudas līdzekļi, bet ir vajadzīgi projekti, kas atbilstu Eiropas prasībām, un mums nav tie projekti gatavi," viņa teica.
Ielūgumu uzsākt pievienošanās sarunas dalībai Eiropas Savienībā Latvija saņēma 1999. gada Helsinkos ES Padomē, bet 2002. gada 13. decembrī ES Padomes Kopenhāgenas tikšanās laikā Latvija kopā ar vēl 9 valstīm oficiāli pabeidza iestāšanās sarunas ES.
Līgums par Latvijas iestāšanos ES tika parakstīts 2003. gada 16. aprīlī Atēnās, taču par dalībvalsti tā kļuva 2004. gada 1. maijā.
Šajā dienā par pilntiesībām ES dalībniecēm kļuva arī Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija.
Kamēr Baltijas valstis cer, ka ES pievienosies Ukraina, starp dalībvalstīm ir tādas, kas šis durvis Ukrainai negrib atvērt. Šeit Eiropas vienotībā ērkšķis ir izrādījusies Ungārija un Ungārijas premjera Orbāna centieni kavēt jebkādu atbalstu Ukrainai. Tas dažreiz licis citiem klusībā vēlēties Ungārijas izstāšanos no ES.
"Ungārija ir labs Latvijas draugs, mēs kopā strādājam ekonomikā un kultūrā. Es neticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribētu, lai Ungārija izstājas no Eiropas Savienības. Ungāru vēlme nav izstāties no Eiropas Savienības," norādīja bijušais Ungārijas premjerministrs Pēters Medģeši.
Kopā būšanas nevieglais šarms ir tikai viens no izaicinājumiem, ar ko ES saskaras, kad piedzīvo krīzes – vai tie būtu patvēruma meklētāji, vai kovids, vai karš. Bet pirmie 20 gadi ir ļāvuši norūdīties dzīvei kopā arī turpmāk.
