ASV Meinas Universitātes pētnieks Entonijs Viselli norādīja, ka dziļās vietās parasti ir labāki vēji, tāpēc peldošām iekārtām ir augstāks jaudas koeficients nekā uz sauszemes: "Zeme ir vieta, kur ir viszemākais lietderības koeficients, jo vējam šeit ir dažādi šķēršļi – koki, kalni un pauguri. Tas viss palēnina vēju un padara to par mazāk izmantojamu resursu."
Tālāk no krastiem arī iespējams izvietot lielākas turbīnas, kas ļauj samazināt vēja parku izmaksas. To saprot daudzviet pasaulē, tāpēc patlaban starp speciālistiem notiek savdabīga sacīkste.
Tomēr arī izaicinājumi ir daudz un sarežģīti, tai skaitā nodrošināt konstrukciju stabilitāti ar pieejamiem un lētiem materiāliem.
Meinas Universitātē peldošo platformu plāno veidot no betona, bet pirms reālas būvniecības mazāka izmēra konstrukcijas pārbauda īpašā peldbaseinā. Šeit tiek imitēti apstākļi jūrā, pirmkārt, spēcīgā vēja radītie viļņi. Apmēram 4 metrus augstās konstrukcijas spārni brīžiem gandrīz skar ūdens virsmu, taču turpina ražot enerģiju.
Speciālistu plāni ir ambiciozi – nākotnē jūrā būvēt vairākus simtus metrus augstas peldošas vēja turbīnas ar katras jaudu 20 megavati.
