Martā Spānijas, Īrijas, Slovākijas un Maltas vadītāji kopīgā paziņojumā norādīja, ka ir gatavi atzīt Palestīnas valstiskumu. Arī Slovēnija maija sākumā pavēstīja, ka ir sākusi darbu pie Palestīnas valsts atzīšanas.
Īrija jau sen ir teikusi, ka tai principā nav iebildumu pret Palestīnas valsts oficiālu atzīšanu, ja tas varētu palīdzēt miera procesam Tuvajos Austrumos.
Taču Izraēlas karš pret "Hamās" kaujiniekiem Gazas joslā šim jautājumam devis jaunu impulsu.
"Mēs atzīsim Palestīnas valsti līdz mēneša beigām," radiostacijai "Newstalk" sacīja Mārtins, kurš ir arī Īrijas premjerministra vietnieks.
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paziņoja, ka Spānija, Īrija un Slovēnija plāno simboliski atzīt Palestīnas valsti 21. maijā, un iespējams, ka citas valstis sekos viņu piemēram.
Taču Īrijas pārstāvis Mārtins trešdien izvairījās norādīt konkrētu datumu.
"Konkrēts datums vēl nav zināms, jo mēs joprojām diskutējam ar atsevišķām valstīm par kopīgu Palestīnas valsts atzīšanu," viņš pauda. "Konkrēts datums kļūs skaidrs tuvākajās dienās, bet tas noteikti būs līdz šī mēneša beigām."
Aprīlī Spānijas premjerministra Pedro Sančesa vizītes laikā Dublinā Īrijas premjerministrs Saimons Hariss teica, ka valstis kopīgi koordinēs šo soli.
"Kad mēs virzīsimies uz priekšu, mēs vēlamies to darīt kopā ar pēc iespējas vairāk citām valstīm, lai piešķirtu īpašu nozīmi šim lēmumam un sūtītu pēc iespējas spēcīgāku vēstījumu," sacīja Hariss.
