Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzīmēja, ka, vadoties no neoficiālās informācijas no EK, pēc Latvijas ierosinājuma ES 14. sankciju pakotnē pret Krieviju iekļaus arī aizliegumu piegādāt mangāna rūdu.

Premjere Siliņa sociālajos tīklos precizēja, ka EK ir nākusi klajā ar 14. sankciju pakotnes piedāvājumu, iekļaujot tajā Latvijas rosināto aizliegumu mangāna rūdas tranzītam caur ES uz Krieviju.

Jaunajā sankciju pakotnē paredzēti arī ierobežojumi Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksportam no ES ostām un sankciju pret Baltkrieviju salāgošana ar Krievijai noteiktajām, tā pastiprinot ierobežojošos pasākumus pret abām valstīm.

Siliņa arī atzīmēja, ka vēl jāvienojas, lai jaunās sankcijas stājas spēkā bez kavēšanās.

"Tas ir Latvijas panākums," izteikusies politiķe, "Latvijas balss ES ir dzirdama. Iepriekš panācām, ka tiek piedāvāts ES līmeņa risinājums Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa ierobežošanai, tagad rezultāts sasniegts arī attiecībā uz piedāvājumu par mangāna rūdas eksporta aizliegumu uz agresorvalsti."

EK piektdien, 3. maijā, nāca klajā ar piedāvājumu jaunajai 14. sankciju pakotnei pret agresorvalsti Krieviju, kā arī sankciju pret Baltkrieviju salāgošanu ar Krievijai noteiktajām sankcijām vairākās jomās, tādējādi pastiprinot ierobežojošos pasākumus pret šīm abām valstīm. Lai sankcijas stātos spēkā, par tām ir jāvienojas dalībvalstīm ES Padomē.

Jau aprīlī Latvija ierosināja ES 14. sankciju kārtā papildināt izejvielu eksporta un tranzīta aizliegumu ar mangāna rūdu un alumīnija oksīdu – izejvielām, kuras varētu tikt izmantotas militārajā ražošanā Krievijā. Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji norādīja, ka Latvija ES līmeņa risinājumus uzskata par efektīvāko instrumentu, lai ierobežotu preču plūsmu, kas varētu palīdzēt Krievijas spējai karā pret Ukrainu. 

KONTEKSTS:

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem tonnu mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. 

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju. Latvijas valdība aicina šo jautājumu risināt Eiropas Savienības (ES) līmenī – iekļaut mangāna rūdu nākamajās ES sankcijās pret Krieviju.