Raidījums saņēma satrauktu Imantas iedzīvotāju zvanus par to, ka Rīgas mikrorajona mežā kokus pārņēmusi dīvaina sērga – tie pārklāti baltiem plankumiem, un mežs kļuvis teju vai raibs. Baltumi pārsvarā redzami uz lapu koku stumbriem.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Artūrs Jansons, kurš pievienojās raidījumam uz pastaigu šajā mežā, skaidroja – tas ir viens no ķērpjiem. Latvijā ir vairāk nekā 700 ķērpju sugu un daudziem no tiem nav pat latviskā nosaukuma. "Šis konkrētais, kas izskatās pēc krāsas pleķa –, tas labākais tāds salīdzinājums, pēc kā tas izskatās –, tā ir ķērpju suga 'Phlyctis argena'. Latviskā nosaukuma nav, var skatītāji izdomāt, kā to varētu nosaukt, un tas ir absolūti bieži izplatīts ķērpis, kurš dzīvo uz lapu kokiem."
Ķērpis ir ļoti interesants aļģu un sēņu "kopražojums", kuram izdzīvošanai nepieciešami tik pieticīgi apstākļi, ka tas būs pēdējais, kas pazudīs, pat ja pasaulē aizies bojā visa augu valsts, taču tam ir kāds niķis – ķērpis ir ļoti jutīgs pret gaisa piesārņojumu, īpaši pret sēra un slāpekļa savienojumu gaisā.
Jansons norādīja: "Tad, kad Eiropā bija ļoti aktuāla šo skābo lietu problēma, kad lielākā daļa katlumāju tika kurinātas ar oglēm, kas radīja sēra dioksīda izmešus, tad ķērpjiem bija slikti laiki, jo šie skābie lieti ķērpjus diezgan panīcināja. Pašreizējā momentā Eiropā un Latvijā gaisa kvalitāte ir stipri uzlabojusies salīdzinoši ar tiem laikiem, un ķērpjiem dzīves vide ir labvēlīga. Patiesībā ķērpis ir tāda tīra gaisa indikators. Ja ķērpji aug un aug labi, tas nozīmē, ka gaiss ir tīrs."
Izskatās, ka ķērpji šogad Imantas mežā krietni savairojušies, tāpēc kļuvuši vairāk pamanāmi. Tad, kad mežs salapos un tajā parādīsies citas krāsas, veidojumi uz lapu kokiem vairs nebūs tik uzkrītoši, skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Turklāt baltie plankumi uz kokiem liecina nevis par kaut ko sliktu, bet gluži pretēji – ka Imantas mežā ar gaisa kvalitāti viss ir vislabākajā kārtībā.
Savukārt, kā par ķērpjiem skaidrojis biologs un dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis savā rakstā LSM.lv, ķērpju dzīvei pietiek ar nabadzīgu substrātu, jo gan barības vielas, gan ūdeni tie uzņem tieši no gaisa. Tāpēc ķērpji ir ļoti jutīgi pret gaisa tīrību, jo piesārņojums traucē ķērpju fotosintēzi. Un tai pašā laikā – tāpēc tie ieraugāmi bezmaz visur, kur gaiss nav pārāk piesārņots, vien vērīgi jāieskatās.
