Kultūra / Tautas māksla
Cik auksts vai silts ir bijis 23. maijs pirms 33 gadiem? To var noskaidrot Kazdangas muzejā apjomīgā laikapstākļu segu kolekcijā. Nozīmīga personība šī pagasta kultūras dzīvē Jānis Kolns pierakstīja savus laika vērojumus, un ar biedrības "Kodols" iniciatīvu gada laikā vērojumi pārtapuši košos 24 laikapstākļu deķos.
Cimdu Jettiņa, kā tautā sauca tautas daiļamata meistari Jetti Užāni, latviešu tradicionālos dūraiņus pārvērta mākslā. 7. maijā viņa būtu svinējusi 100. dzimšanas dienu, tālab šīs nedēļas nogalē Cēsu muzejā atklās vērienīgu audiovizuālo izstādi "Dzīvais cimds". Taču jau pagājušajā nedēļas nogalē Jettes simtgadi sāka svinēt dzimtajā pusē, uz kurieni viņai veltīti cimdi atceļojuši no visas Latvijas.
"Tie ir kā mazie dziesmu svētki," atzīst izglītības iestāžu Tautas mūzikas festivāla dalībnieki. Šāds pasākums notiek reizi piecos gados un pulcē dalībniekus no visas Latvijas. Šoreiz tas notika Saldū, kur bērnu un jauniešu dziedātās dziesmas izskanēja gan ielās, gan lielkoncertā "Visa sēta sudrabota, vārti zelta sprodzītēm".
Latviešu Kultūras diena zīmīga datumā, 4. maijā, Lielbritānijā šogad izvērtusies īpaši plaša, pulcējot lielāko dalībnieku skaitu – virs 500. Katru gadu Kultūras diena notiek citā pilsētā, un šogad latvieši no tuvākas un tālākas apkārtnes devās uz otro lielāko Lielbritānijas pilsētu – daudznacionālo Birmingemu.
Latviešu valoda sestdien, 4. maijā, pieskandina arī Somijas galvaspilsētas centru. Tur uzstājas kopkoris ar mūsu tautiešiem no Latvijas, Somijas, Dānijas un Luksemburgas.
"Tradīciju burtnīcas" ir starpnozaru mākslas grupas "Serde" izlolota ideja. Jaunākajā tradīciju burtnīcā iekļauti stāsti par kulināro mantojumu Dienvidkurzemē, kas apkopti novadpētniecības skolas laikā 2021. un 2022. gadā. Novadpētnieki izzinājuši tradicionālo ēdienu receptes, pierakstījuši saimnieču stāstus un teicēju atmiņas par bērnības garšu – rakstīts burtnīcas ievadā.
Uzzināt, kā top iecienītā maize, no kura gala ķerties pie sava tautastērpa darināšanas, kādi ir vecākie adīšanas paņēmieni. Šīs ir tikai dažas no senajām prasmēm, kuras var izzināt ikviens. Visu aprīli Latvijā norisinās pasākumu cikls "Satiec savu meistaru!". Tas notiek jau 16. reizi. Kā tas aizvadīts Kuldīgas novadā?
Kurzemē sestdien, 13. aprīlī, sāksies pasākumi "Satiec savu meistaru", ko Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) rīko jau sešpadsmito reizi. Pasākumu laikā meistari dalīsies ar zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē.
Tradicionālais pasākums "Satiec savu meistaru!" šogad ilgs visu aprīli un ik nedēļas nogali aicinās interesentus uz kādu no latviešu vēsturiskajām zemēm un Rīgu izzināt mūsu nemateriālo kultūras mantojumu meistarklasēs, praktiskās nodarbībās un lekcijās, pavēstīja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).
"Tā arī ir svētlaime, ka tu redzi, ka no tā mazā ķipara ir izaudzis kaut kas skaists," par pedagoģes darbu 65 gadu garumā Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" stāsta horeogrāfe un pedagoģe Baiba Šteina. Daces Adviljones un Baibas Šteinas vadītais deju kolektīvs "Zelta sietiņš" šogad svin 65. jubileju, to kolektīvs atzīmēs, izdejojot koncertus visa gada garumā.
Šogad aprit 50 gadi, kopš izveidota Tautas lietišķās mākslas studija "Mazsalaca". Jubileju Mazsalacas amatnieki atzīmēja ar izstādi, bet šogad galvenā aktualitāte būs popularizēt un mācīt savā pusē raksturīgo prasmi adīt rakstainos dubultcimdus. Studijā neslēpj, ka galvenā problēma ir paaudžu maiņa, lai ieinteresētu aušanā un citos rokdarbos gados jaunus cilvēkus.
27. un 28. janvārī Valmierā dimdēja deju soļi – notika XXIII Jaunrades deju konkurss, kurā tika izdejotas 56 autoru radītas 130 jaunas horeogrāfijas. 2024. gada 2. februārī Rīgā notika konkursa rezultātu paziņošana un labāko deju autoru apbalvošana. Septiņas godalgas dažādās kategorijās ieguva dejas ar Dagmāras Bārbales horeogrāfiju.
"Neretas rudzu rogas", "Ilūkstes ozoli" un "Vārnavas naktsvijole" – šādas dziesmas un dejas sestdien, 13. janvārī, Viesītes Kultūras centrā "Sēlija" rādīs horeogrāfs Jānis Purviņš, folkloristi Julgī Stalte un Ēriks Zeps pasākumā "Vidū salu", uz kuru īpaši aicināti Sēlijas cilvēki – tautas mūzikas un deju mīļotāji.
Jauns aprīkojums centra kokapstrādes un aušanas darbnīcai šogad ļaus paplašināt novada amatnieku produkcijas un pakalpojumu pieejamību, bet pērn uzbūvētais podnieku ceplis būs stimuls keramiķiem biežāk pulcēties Krāslavā un apmeklētājiem ļaus izbaudīt Latgales keramikas tapšanas procesu. Kā attīstās pirms divarpus gadiem Krāslavas pils kompleksa bijušajos zirgu staļļos izveidotais Amatnieku centrs?
Atzīmējot Harija Sūnas simtgadi, kā arī Ulda Žagatas un Alfrēda Spuras deviņdesmitpiecgadi, Latvijas Nacionālajā teātrī pirmdienas, 18. decembra, vakarā skatītāju pārpildītā zālē notika koncerts "Trīs vārdi dejotpriekam". Šie horeogrāfi, kas bija laikabiedri, devuši lielu ieguldījumu Latvijas skatuviskās dejas attīstībā, un viņi visi trīs ir bijuši cieši saistīti ar tautas deju ansambli "Dancis". Koncertā izdejotās dejas pielīdzināmas Latvijas tautas deju zelta fondam.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
