Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu?
Kaspars Briškens, Kristīne Malnača, Inese Kalvāne, Ēriks Diļevs, Andris Kulbergs, Raimonds Čudars, Tālis Linkaits, Guntis Āboltiņš-Āboliņš
Jānis Domburs
12.jūnijs, trešdiena 21:15
Raksti
Eiropas kultūra demokrātijā, biznesā un savstarpējās attiecībās, 20 gadu laikā pieļautās kļūdas un mācības, kas no tām ir jāgūst, – par šiem jautājumiem šonedēļ, atskatoties uz 20 gadiem kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gada 1. maijā, diskutēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.
"Vietējie tulkojumi" ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ, aizbildinoties ar Eiropas Savienības un Briseles prasībām, Latvijā saskaramies ar samilzušu birokrātiju. Par to vienisprātis šonedēļ bija vairāki raidījuma "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki, uzsverot, ka Briseles birokrātija tomēr būtu jānošķir no Latvijas birokrātijas.
"Šobrīd mēs pārbaudām," tā, atbildot uz jautājumu, vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) arvien ir pārliecināts, ka partiju melnās kases ir izskaustas, trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā pauda biroja speciālistes, mudinot KNAB dot jaunus instrumentus cīņai pret nelikumīgu partiju finansēšanu. Politiķu vidū šie aicinājumi tiek uztverti bez entuziasma.
Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kur dati par sportistu skaitu tiek apkopoti nevis centralizētā datu bāzē, bet gan izmantojot ziņas, ko dažādas sporta organizācijas nosūtījušas Izglītības un zinātnes ministrijai e-pastā. Šie dati pēc tam tiek izmantoti, aprēķinot konkrētām sporta organizācijām piešķiramo valsts budžeta finansējumu.
4. jūnijā uz Ģenerālo asambleju un jauna prezidenta vēlēšanām pulcēsies Latvijas Olimpiskā komiteja. Šis lēmums pieņemts laikā, kad nenoslēpjamas kļuvušas gan domstarpības starp sporta politikas veidotāju – Izglītības un zinātnes ministriju un pašreizējo olimpiskās komitejas vadību, gan nesaprašanās pašā komitejā. Notiekošais bija 17. aprīļa raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijas "Kas notiek sporta politikā, finansēs un Latvijas Olimpiskajā komitejā?" temats.
Kā turpmāk uzrunāt mazākumtautības sabiedriskajos medijos, cīnīties ar pašcenzūru un attīstīt ne tikai sabiedriskos, bet arīdzan komercmedijus – par to šonedēļ, apspriežot Kultūras ministrijā tapušās Mediju politikas pamatnostādnes un Latvijas Radio Redakcionālās padomes paustās bažas par vārda brīvības robežu sašaurināšanos, diskutēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.
Latvijas Radio Redakcionālās padomes izplatītajā paziņojumā, kuram pievienojās arī Latvijas Televīzija, pausts satraukums par to, ka, viņuprāt, sašaurinās vārda brīvības robežas, uz ko nelielas reakcijas bija no citu mediju žurnālistu puses. Savukārt kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") sacīja, ka šāds paziņojums viņu uztrauc un jautājums risināms, tostarp ar jauna mediju likuma radīšanu. Trešdien, 10. aprīlī, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" diskusija par to, vai šīs robežas sašaurinās vai tomēr ne, izcēlās starp abu sabiedrisko mediju pārstāvjiem un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekli Sanitu Upleju-Jegermani, kura šādu paziņojumu nodēvēja par pārspīlējumu.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā būtiski audzis gan rapšu eļļas imports, gan eksports. 2023./2024. tirdzniecības gadā importējot 71,7 tūkstošus tonnu no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), Latvija kļuvusi par vadošo rapšu eļļas importētāju ES, liecina Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta dati.
Latvijas ārējās tirdzniecības apjomi ar Krieviju un Baltkrieviju arvien ir iespaidīgi – šā gada pirmajos mēnešos importa no Krievijas vērtība pārsniegusi 55 miljonus eiro, bet eksporta vērtība sasniegusi teju 88 miljonus eiro. Pastiprināta sabiedrības uzmanība patlaban pievērsta militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas tranzītam caur Latviju, taču publiskajā telpā arvien skaļāk izskan aicinājumi apturēt jebkāda veida ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm.
Statistikas dati rāda, ka ekonomikā sadarbība ar Krieviju notiek joprojām un arī Latvijai. Asas diskusijas par šis sadarbības turpināšanu ar jaunu sparu atjaunojušās, atklājot, ka caur Latviju tranzītā uz Krieviju tiek vesta mangāna rūda, kuru var izmantot arī militārā rūpniecībā, bet tā nav nedz duāli izmantojamo preču sarakstā, nedz sankcionēta. 20. marta raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā politiķi un uzņēmēji sprieda par iespējamiem scenārijiem, tostarp – ko mūsu ekonomikai nozīmētu pilnīgs embargo ar Krieviju.