Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā līdz jūnija beigām skatāma šā gada fotokonkursa "Mans putns 2024" labāko darbu izstāde, un 30 no iesūtītajiem 188 attēliem aplūkojami arī portālā LSM.lv!
Pēc ziemas miega pamodušies lāči ir izsalkuši un aktīvi meklē barību. Pēdējā laikā viņi nereti redzami mednieku izliktajās kamerās pie dzīvnieku barotavām. Pētnieki norāda – lai arī pēc ziemas miega lāči ir lēnīgāki, tomēr mežos, īpaši Vidzemē, viņu klātbūtne nu jau ir jāņem vērā.
Sahāras putekļu pacelšanās augšējos atmosfēras slāņos un atceļošana pie mums, ko pieredzējām aprīļa sākumā, nav retums, turklāt tas nav vienīgais dabiskais pārrobežu piesārņojuma avots. Tāpat pa gaisu var ceļot arī ugunsgrēku dūmi, vulkānu izmeši, jūras sāls un ziedputekšņi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone.
Par spīti tam, ka Latvijā ir apzinātas Eiropas nozīmes aizsargājamu biotopu atrašanās vietas, tie joprojām tiek iznīcināti. Iemels tam meklējams 2015. gadā, kad tika panākta politiska vienošanās jaunas aizsargājamas dabas teritorijas neveidot. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" skaidroja, cik smaga no vides organizāciju viedokļa ir cīņa par dabas interešu ievērošanu Latvijā, saskaroties ar vēlmi dabu sargāt tikai uz papīra, nevis reālajā dzīvē. Vēršanās pret valsti Satversmes tiesā bija pēdējais sauciens pēc palīdzības brīdī, kad vai nu citu nozaru lobija rezultātā, vai kādu citu iemeslu dēļ valdība atteicās ieklausīties loģiskos un pamatotos argumentos.
Pirmdien, 22. aprīlī, visā pasaulē atzīmē Zemes dienu, un vides speciālisti tajā aicina domāt arī par plastmasas piesārņojuma samazināšanu. Piemēram, Ķīnas Tautas Republikas īpašajā apgabalā Honkongā tieši šodien stājas spēkā vienreiz lietojamo plastmasas iepakojuma materiālu izmantošanas ierobežojumi.
"Mēs sevi sludinām par zaļu valsti, bet tas ir mīts. Ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā, es nezinu, kas šeit notiktu," intervijā LTV raidījumam "Vides faktiem" norādīja bijusī Satversmes tiesa tiesnese, tiesību zinātņu doktore Ilma Čepāne. Tiešā un atklātā sarunā Čepāne skaidroja, kāpēc Satversmes spriedums būs mācību stunda valdībai, īpaši Zemkopības ministrijai un kāpēc līdz šim Latvijā neveicas ar vides aizsardzību.
Pirmais termodinamikas likums nosaka, ka visi dzīvības procesi ir saistīti ar enerģijas pārvērtībām, turklāt enerģija šajos daudzveidīgajos procesos nezūd, bet tikai pāriet no viena stāvokļa citā. Dzīvie organismi visi rodas, nāk pasaulē, daudzi pēc tam arī aug, attīstās, cīnās par eksistenci, vairojas, noveco un ikviens agrāk vai vēlāk neizbēgami iet bojā.
Austrālijas zinātnieki izmēģina jaunu paņēmienu, kā atbrīvot ūdeni no barības vielām, kas veicina tā dēvēto ūdens ziedēšanu. Galvenais elements šajā metodē ir īpaši modificēts māls.
Ar mērķi uzlabot Salacas ūdens kvalitāti un biotopus turpmākos piecus gadus tiks īstenots projekts "Life is Salaca". Projekts paredz Salacā, no Staiceles līdz ietecei jūrā, veikt zinātnisku izpēti, izstrādāt dabas aizsardzības plānu, atjaunot straujteces un vēl virkni dažādu pasākumu.
Šobrīd Latvijā jebkura putnu suga, kurai ir nepieciešami maz traucēti, lieli mežu masīvi ar lieliem kokiem, ir apdraudēta, un tostarp arī pūces, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja bioloģijas zinātņu doktors Andris Avotiņš. Viņš Latvijas Universitātē aizstāvējis promocijas darbu, kas veltīts tieši Latvijā ligzdojošajām pūcēm un to aizsardzībai.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā līdz 30. jūnijam skatāma šā gada fotokonkursa "Mans putns 2024" labāko darbu izstāde, informēja muzejā, norādot, ka no 188 saņemtajām fotogrāfijām 114 nonākušas izstādē.
Es šogad iemācījos jaunu vārdu – "atbūda". Vārds ir tik neierasts, ka pat "Microsoft Word" ar uzstādītu "Tildes Biroju" to pasvītro viļņoti sarkanu. Man šķiet, es tagad saprotu savas nezināšanas iemeslus. Atbūda ir rūpīgi glabāts noslēpums, lai tikai savējie, lai tikai izredzētie spētu atrast un izbaudīt šīs pasakainās un klusās vietas. Bet esmu šeit, lai runātu patiesību un sniegtu gaismu, sauciet mani par Prometeju.
Stārķu ligzdās nu ir atsākusies rosība. Jau ceturto gadu iespējams vērot notikumus stārķu ligzdā Tukuma novadā Latvijas Dabas fonda (LDF) un AS "Sadales tīkls" nodrošinātajā tiešraidē. Šogad arī notiks astotā starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, kurā aicināti piedalīties visi iedzīvotāji, ziņojot par savā apkaimē esošajām stārķu ligzdām portālā dabasdati.lv. Latvijā ir aptuveni 14 000 apdzīvotu stārķu ligzdu. Kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem šis skaits ir dubultojies.
Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) šogad valstī gaidāms pēdējos 220 gados lielākais periodisko cikāžu iznāciens. Šie kukaiņi lielāko daļu dzīves pavada zemē, bet konkrētos gados masveidīgi dodas uz virszemi, lai vairotos.
Putnu aizsardzība pret dabas biotopiem – šāds duelis izvērsies Baltezera salās, kur tur mītošā jūras kraukļu kolonija ilgstoši nodara lielu kaitējumu aizsargājamiem un veciem kokiem, daļu no tiem faktiski iznīcinot. Dabas aizstāvjiem bija jāvienojas, kas šajā gadījumā svarīgāk: aizsargāt putnus vai kokus. Nolemts par labu biotopiem, tādēļ medniekiem dota iespēja daļu putnu nošaut, lai citus izbiedētu un liktu tiem pārcelties citviet.
Kopš pagājušās piektdienas, 12. aprīļa, vakara pazudis Durbes ligzdas jūras ērglis Hugo, kas uzbūvēja jaunu ligzdu un pirmo sezonu palīdzēja Mildai perēt dienas gaišajā laikā, liecina ieraksti tiešraides ligzdas forumā.
Jaunmoku pilī vērojama medību trofeju izstāde, kurā skatāmi vairāk nekā 500 dažādi eksponāti no visas Latvijas, kā arī bildes ar dzīvniekiem, kuras fiksējuši "foto mednieki". Šādas izstādes tiek organizētas reizi trijos gados.
Ik gadu pavasaros gājputnu masu atgriežamies pieņemts sagaidīt ar "Putnu dienām", kas šogad atklātas 6. un 7. aprīlī. Tiesa, šogad siltuma periods iesākās agrāk nekā parasti, tāpēc agrāk nekā citugad parādījās arī krietna daļa gājputnu. Tomēr lidoņus cienošo cilvēku aktivitāti šis fakts nemazināja – "Putnu dienās" Latvijā notikusi virkne tematisku pasākumu, tostarp daudzviet mākslīgo ligzdvietu – būru – kolektīva darināšana dobumperētājiem putniem.
Lai arī baltais un melnais stārķis ir vienas dzimtas putni, tēlaini var teikt, ka tie runā dažādās valodās un viens otru nesaprot. Kāds šādai komunikācijai ir rezultāts, var redzēt Skrundā. Liels bijis Skrundas kultūras nama darbinieku pārsteigums, kad balto stārķu ligzdā ieraudzījuši melno. Baltie ar to nav bijuši mierā. Kurš tad īsti būs ligzdas saimnieks, nav zināms vēl šobrīd.
Ar tiešraides kameru aprīkotajā balto stārķu ligzdā, kas uzvīta uz AS "Sadales tīkls" elektroapgādes balsta, šonedēļ izdēta pirmā ola. Pāris, kuru tiešraides cītīgākie skatītāji šogad iesaukuši par Mammu un Tuku, to sagaidīja naktī uz ceturtdienu, informēja uzņēmumā "Sadales tīkls".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
