Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Talsu novada Dzelzupē joprojām ir pamatīgi sūdi gan pārnestā, gan pavisam tiešā nozīmē. Pirms četrarpus gadiem, kad Talsu novada Pastendes upītē noplūda neattīrīti notekūdeņi no "Talsu ūdens" attīrīšanas stacijas, toreizējā pašvaldības vadība solīja jau drīzumā modernizēt attīrīšanas iekārtas, kā arī upes tīrīšanu. Diemžēl šie solījumi nogrimuši gluži kā kanalizācijas dūņas Dzelzupes gultnē. Taču vietējie aktīvisti turpina cīņu par šīs ūdensteces nākotni, jā tā ir nozīmīgs biotops.
"Dzīvnieku patversme Rīgā meklē kaķu glaudītājus! Apmeklētājus gaida kaķu dārziņš!" – daudziem šāds sludinājums izklausās pēc joka, bet patiesībā ir noderīgs darbs, lai patversmē nonākušam mežonīgam kaķim būtu cerības reiz tikt uzņemtam kāda mājās, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Ūdeņu kvalitāti ietekmē daudz faktoru, tostarp šķēršļi, kas ierobežo upes tecējumu un liedz zivīm migrēt uz nārsta vietām. Viena no zivju sugām, kura, dodoties uz nārsta vietām, var atdurties pret šķēršļiem upē, ir nēģi. Pētnieki cilvēku vēlmi būvēt aizsprostus, piemēram, peldvietas ierīkošanai, sauc par sērgu, ar ko sarežģīti cīnīties. Lai konkretizētu atbildību par šķēršļu novākšanu upēs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno rosināt grozījumus likumdošanā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Aiziešu pensijā, ņemšu sunīti! Vai tas tiešām tā arī notiek? Kamēr daudzi seniori komunikāciju ar mīluļiem iegūst bērnu vai draugu ģimenēs, vai strādājot par brīvprātīgiem dzīvnieku glābējiem, izšķiršanās turēt pašam savu mājdzīvnieku arī ir laba ideja. Bet kāds mīlulis ir senioram vispiemērotākais?
Vai zināt, kur Latvijā var atrast laimīgākos dzīvniekus? Ļoti iespējams, ka Gulbenē, jo tieši tur var satikt dzīvnieku glābēju un sargeņģeli vienā personā – Iru Žeiguri, pie kuras mīlošas mājas raduši vairāki pārestības pārcietuši dzīvnieki, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Pamazām tuvojas gadumija un arī kārtējā dažādu gada tituldzīvnieku pasludināšana. Tikmēr jāmēģina tikt skaidrībā ar Latvijā izplatītu juceklīgo zooloģisko terminoloģiju un to, kāpēc svarīgi neputroties.
Latvijā ir daudz dzīvnieku patversmju, bet tajās – pārpilns ar iemītniekiem. Nereti cilvēki baidās uzņemt mīluli, kam bijusi sarežģīta iepriekšējā dzīve, vai arī pārdzīvo par iespējamām grūtībām, tomēr netrūkst laimīgu stāstu. Tā paveicās sunim Dadzim, kuru savulaik atrada pamestu lapsas alā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Latvijas Dabas fonds (LDF) ar jaunām aktivitātēm turpinās projektu "GrassLIFE" Latvijā izzūdošās vērtības – dabisko pļavu atjaunošanas un saglabāšanas jomā, veidojot dabas zemnieku kopienu, attīstot pļavas augu sēklu ražošanu, paplašinot mobilā ganāmpulka darbību un sadarbībā ar 11 dabisko zālāju īpašniekiem atjaunojot vēl 1260 hektārus dabisko pļavu, informēja LDF.
Līdz ar ziemas iestāšanos mednieki visā Latvijā uzsākuši meža dzīvnieku piebarošanu. Tā palīdz ne tikai dzīvniekiem pārziemot, bet arī mazina viņu nodarītos postījumus lauku saimniecībām, atvieglo medības un ierobežo Āfrikas cūku mēra izplatību, skaidro Valsts meža dienestā. Tomēr piebarošana rada arī riskus, ja netiek veikta pareizi.
Rīgas Centrālās stacijas laukumu ir pārņēmušas žurkas. Sabiedrībā lielu rezonansi un arī šoku radījis sociālajos tīklos publicētais video, kurā pie vienas no atkritumu tvertnēm redzami vismaz desmit ložņājoši un izsalkuši kustoņi. Veselības inspekcijā skaidroja, ka situācija ir nepieņemama, kā arī informēja par plāniem teritoriju apsekot.
Daži to dara ik pēc pāris mēnešiem, daži pāris reizes mūžā, bet vienmēr tas satraukuma un stresa pilns laiks – pārvākšanās uz citu dzīvesvietu. Raizes pārvācoties piedzīvo ne tikai cilvēki, bet arī četrkājainie draugi. Ja suņiem to pārciest ir vieglāk, tad kaķiem pieņemt jaunu vietu ir sarežģītāk. Lai mazinātu pārdzīvojumus, der ņemt vērā dažus padomus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Dzilnīši ir viegli aplūkojami putniņi, jo īpaši nevairās cilvēku tuvuma. Turklāt viņi paziņo par savu atrašanās vietu ar skaļiem saucieniem. Protams, tie nav cilvēkiem adresēti aicinājuma saucieni, bet ir par cilvēka klātbūtni vēstoši satraukuma saucieni. Ziemā dzilnīši visvairāk manāmi pāros.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) apsekotajās zaļo vārnu ligzdās Ādažu poligonā šovasar apgredzenoti septiņi zaļo vārnu mazuļi. No kopumā četrām zaļo vārnu apdzīvotām ligzdām sekmīgas bijušas divas, informēja LOB, piebilstot, ka zaļā vārna ir viens no retākajiem Latvijā ligzdojošiem putniem, kas mūsdienās sastopams tikai Pierīgas mežos.
Līdz ar pirmajām salnām dārznieki par laputu nodarītajiem postījumiem augiem, iespējams, jau piemirsuši, taču arī rudens un ziema ir nozīmīgi posmi šo kukaiņu dzīvē. Vasaras beigās vai rudenī izdētajām oliņām tagad priekšā nopietns uzdevums – pārziemošana.
Kaņepju dižozols Valmieras novada Jērcēnu pagastā kļuvis par Eiropas gada koku Latvijā 2023. gadā un izvirzīts fināla kārtai konkursā par titulu "Eiropas gada koks", informēja Valmieras novada pašvaldībā.
Mākslinieki un vides aktīvisti Apvienoto Arābu Emirātu pilsētā Dubaijā uzstādījuši savienotus kupolus, kuros cilvēkiem ļauts realitātē "baudīt" trīs lielpilsētu gaisu. Akcija pieskaņota šeit notiekošajai Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata konferencei.
Ko un kā mēs stāstām par klimata pārmaiņām? Ko un kā citi – politiķi, dabas draugi, uzņēmēji un lauksaimnieki – stāsta mums? Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieku pētījumā "No vienaldzības līdz pārmaiņām klimata politikā: politiskā naratīva un sabiedrības uztveres mijiedarbības uzlabošana Latvijā" atklājies, ka tas, ko stāsta politiķi, sabiedrībai nav ne saprotams, ne svarīgs, un otrādi – politiskajā komunikācijā maz parādās sabiedrību interesējoši klimata pārmaiņu aspekti, piemēram, fakts, ka 45% Latvijas sabiedrības rūp vides un dabas saglabāšana.
Šajā gadā ne tikai gaisa temperatūra vairākkārt bijusi tik augsta, ka daudzviet pasaulē ir laboti karstuma rekordi. Izņēmums nav arī ūdens temperatūra, kas jūrās un okeānos arvien pieaug. Piemēram, šī gada augustā pasaules okeānā reģistrēta līdz šim augstākā vidējā ūdens temperatūra. Arī Baltijas jūra šajā ziņā nav izņēmums. Tā silst, un līdzīgi kā citviet arī pie mums zemūdens pasaulē ienāk arvien jauni iemītnieki.
Jaunieši no Liepājas Skolēnu domes pirmajā adventes nedēļā vienojās labdarības akcijā, dzīvnieku patversmē mītošajiem mājdzīvniekiem nogādājot pašu rokām gatavotas rotaļlietas. Pusaudži iemūžināja dzīvniekus fotogrāfijās, kuras kopā iecerēts publicēt sociālajos medijos ar mērķi popularizēt adopcijas iespējas.
Četras egles par 2300 eiro un 140 stundas piespiedu darba – diezgan augsta cena par Ziemassvētku rotu! Tieši šādi pirms vairākiem gadiem kādam vīrietim beidzās patvaļīga koku ciršana Viļakas novada dabas parkā "Vecumu meži". Iespējams, viņš dabas parku uzskatīja par valstij piederošu mežu. Un tajos taču drīkst cirst eglītes svētkiem... Jā, drīkst, taču ne dabas parkos. Ejot pēc savas eglītes, jāatceras par noteikumiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
